Grifu pērļvista
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Galliformes – vistveidīgo kārta
- Numididae – pērļvistu dzimta
- Acryllium vulturinum – grifu pērļvista
Izplatība savvaļā
Grifu pērļvista izplatīta Āfrikas austrumos – Etiopijā, Kenijā, Somālijā un Tanzānijā. Vērtē, ka populācija ir stabila, un nav pazīmju, ka notiktu skaita samazināšanās vai pastāvētu būtiski apdraudējuma faktori. Savā izplatības areālā grifu pērļvista ir parasts, daudzviet – lielā daudzumā sastopams putns. Iespējams, ka dažviet var ciest no pārmedīšanas. Agrāk sugu novēroja arī Ugandā, kur tagad, domājams, izzudusi.
Vai ir tiesa, ka
- Grifu pērļvistas kāpj kokos plūkt ogas?
- Grifu pērļvistas nedzer ūdeni?
- Grifu pērļvistas nebūvē ligzdas?
Dzīves vide
Grifu pērļvista izplatīta kopumā sausākos un klajākos biotopos nekā pārējās pērļvistu sugas. Visvairāk – dzeloņainajos akāciju un mirru krūmājos, savannā ar kokiem un krūmiem un sausās plakankalnēs. Dažviet sastopama arī mežā. Kalnos – līdz 1900 m virs jūras līmeņa.
Barība un barošanās
Visēdāja. Barojas ar zālaugu sēklām un lapām, dažādiem augļiem un ogām, saknēm, bumbuļiem, jaunajiem pumpuriem un dzinumiem. Ēd, piemēram, mirru (Commiphora), sinepju koku (Salvadora persica), zīdkoku un vīģeskoku (Ficus) augļus. Barojas arī arī dažādiem kukaiņiem, skorpioniem, zirnekļiem un sīkiem gliemjiem.
Barību meklē galvenokārt uz zemes, kašņājot ar kājām. Dažreiz pakāpjas krūmos un zemos kokos, lai barotos ar ogām – piemēram, sinepju kokos un mirru kokos.
Atšķirībā no citām pērļvistu sugām, šķiet, ka grifu pērļvistām nav nepieciešams dzeramais ūdens, jo tās nedzer pat sausajā sezonā, kaut ūdens ir pieejams.
Vairošanās un dzīves cikls
Jādomā, ligzdo lietus sezonā vai tūlīt pēc tās beigām. Visvairāk dējumu ir jūnijā un decembrī–janvārī. Ligzdo uz zemes izkasītā bedrītē biezas zāles, akmeņu vai krūmu aizsegā. Dējumā ir līdz 13–15 krējumbaltām vai bāli brūnām olām, to izmērs 49,5–55 x 37,3–41 mm. Dēj pa olai ik dienas, līdz dējums pilns. Perēšana aizņem aptuveni 23–25 dienas. Mazuļi ir ligzdbēgļi, to pūku tērps ir gaiši dzeltenbrūns ar tumšbrūniem raibumiem.
Migrācijas
Grifu pērļvistas dzīvo kā nometnieki un sezonālas migrācijas neveic.
Dažādi fakti
Grifu pērļvista ir lielākā no pērļvistu sugām – ķermeņa garums 60–72 cm, svars – 1026–1645 g. Tēviņi un mātītes ārēji maz atšķiras, mātītes vidēji ir nedaudz mazākas.
Grifu pērļvistām ir garš kakls, kājas un aste. Āda uz kakla un galvas ir kaila un zilgana – tāpēc sugas nosaukumā atsauce uz grifiem.
Informācijas avoti
BirdLife International 2016. Acryllium vulturinum. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22679572A92819650. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22679572A92819650.en. Accessed on 30 December 2020.
Martínez I. 1994. Family Numididae (Guineafowl). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Barcelona: Lynx Edicions. Pp. 554–567.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
