Geldi kalimiko

Aizsardzība

1982. gadā Geldi kalimiko iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2008. gadā atzīts par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
Geldi kalimiko izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), to koordinē Dulbinas zoodārzs Īrijā.
Geldi kalimiko iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Geldi kalimiko Amazones lietus mežos apdzīvo rajonus, kuros ir pudurveidīga lapotne un biezs pamežs. Sastopami jauktos mežos, krūmājos, bambusu mežos. Visvairāk laika (80–90%) pavada pamežā zemāk par 5 m un arī uz zemes, bet augstāk kokos pakāpjas, lai barotos ar augļiem. Dzīve meža zemākajos stāvos saistīta ar to, ka kalimiko barībā iecienījuši gan sēnes, gan zemsedzē sastopamos kukaiņus un sīkos mugurkaulniekus. Rezultātā suga vairāk saistīta ar fragmentētiem biotopiem (kur biezs pamežs nav sastopams nepārtraukti), kā dēļ, iespējams, Geldi kalimiko grupas savā starpā sastopas maz.

Geldi kalimiko barības meklējumos var apvienoties ar dažādu sugu tamarīniem. Iespējams, ka tā notiek tāpēc, ka, atšķirībā no citām Jaunās pasaules primātu sugām, Geldi kalimiko nav trihromatiskās redzes (spēja saredzēt visas krāsas).

Geldi kalimiko ir labi kāpelētāji un lēkātāji. Tie var veikt 4 m tālus horizontālus lēcienus, nezaudējot augstumu, pie tam darot to pat tikai 30 cm augstumā virs zemes. Geldi kalimiko pārvietojas ļoti klusu, augāju gandrīz nesatricinot. Grupas teritorija ir 30–80 ha, barības meklējumos veic ap 2 km dienā, pārvietojoties pa savu teritoriju puslokā.

Geldi kalimiko grupa nakšņo visi kopā koka dobumā vai biezā pamežā. Grupa arī apmēram trīs reizes dienā 30–90 minūtes sauļojas un ieskā cits citu, atpūšoties uz slīpiem vai kritušiem kokiem zemāk nekā 2 m augstumā.

Barība un barošanās

Geldi kalimiko barojas ar augļiem, koku sveķiem, posmkājiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Svarīga barības daļa ir sēnes, pie tam Geldi kalimiko ir vienīgie primāti, kam sēnes ir pamatbarība. Pārtiek no želejsēnēm (Auricularia – 3 sugas) un bambusu sēnēm (Ascopolyporous – 2 sugas). Sausajā sezonā maijā–jūlijā sēnes var sastādīt pat vairāk nekā pusi no Geldi kalimiko barības. Posmkājus (circeņus, zarkukaiņus, zirnekļus) medī pamežā un kritušo lapu slānī uz zemes. Dažādus mugurkaulniekus (vardes, ķirzakas un čūskas) patērē vairāk nekā tamarīni.

Sabiedriskā uzvedība

Grupas sastāv no pieaugušā tēviņa, vairākām pieaugušajām mātītēm un dažāda vecuma mazuļiem. Parasti grupā ir 6–12 dzīvnieki. Barošanās gājienos grupas locekļi turas netālu cits no cita – ne tālāk par 15 m.

Vairošanās un dzīves cikls

Grūsnība ilgst vidēji 155 dienas (5 mēnešus). Dzimst viens 30–60 g smags mazulis (atšķirībā no citiem Jaunās pasaules primātiem, kam dzimst dvīņi, bet savukārt Geldi kalimiko mātīte var dzemdēt pat divas reizes gadā, jo nākošā meklēšanās sākas jau 10 dienas pēc iepriekšējām dzemdībām). Pirmās 2 nedēļas māte nēsā mazuli pati, 3. nedēļā ļauj to darīt tēvam, bet no 4. nedēļas – arī citiem grupas dalībniekiem. Ar mātes pienu mazuļi barojas 9–12 nedēļas. 4 nedēļu vecam mazulim vecāki sāk piedāvāt cieto barību, un jau 7 nedēļu vecumā mazulis spēj barību meklēt pats.

Dzimumgatavību sasniedz 14–24 mēnešu vecumā.

Nebrīvē Geldi kalimiko var sasniegt 18 gadu vecumu.

Dažādi fakti

Geldi kalimiko tika atklāts un aprakstīts 1904. gadā, un Callimico ir viena no visnesenāk atklātajām primātu ģintīm. Suga nosaukta tās atklājēja – šveiciešu izcelsmes Brazīlijas zoologa Emīla Geldi vārdā, kurš Dienvidamerikā atklājis arī vairākas citas jaunas zīdītāju un putnu sugas.