Sākums Dzīvnieki Gaviālkrokodils

Gaviālkrokodils

Pasaules Sarkanā grāmata: jutīga suga (Vulnerable)
Eiropas ciltsgrāmata
Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Gaviālkrokodils ir sastopams sadrumstalotā areālā Indonēzijas salās. Kādreiz apdzīvoja Singapūras un Vjetnamas teritorija līdz tie tika izmedīti. Gaviālkrokodila populācijas savvaļā sarūk un pieugušu indivīdu skaits visticamāk nepārsniedz 10 000.

Apdraudējošie faktori:

Vai ir tiesa, ka

Dzīves vide un pielāgojumi

Gaviālkrokodili apdzīvo ūdens biotopus – ezerus, upes un purvus. Īpaši bieži tie ir sastopami kūdras purvos un zemieņu purvainos mežos. Tiem ir nepieciešamas zemes teritorijas, lai iznāktu sauļoties un ligzdot. Gaviālkrokodili ir ektotermi dzīvnieki – tie ķermeņa siltumu iegūst no ārējās vides temperatūras.

To ķermeņa krāsojums īpaši palīdz maskēties purvainā, mežainā vidē. Kopā ar to spēju nekustīgi gulēt ūdenī līdz divām stundām, tie ir izcili mednieki.

Barība un barošanās

Gaviālkrokodili ir plēsēji un medī oportūnistiski jeb kad vien barība ir pieejama. Tie barojas ar dažādiem dzīvniekiem – meža cūkām, briežveidīgajiem, suņiem, zivīm, putniem, mērkaķiem un pat ar dažādiem bezmugurkaulniekiem.

Gaviālkrokodili uzbrūk no ūdens, satverot medījumu un to noslīcinot.

Vairošanās un dzīves cikls

Gaviālkrokodili vairojas dējot olas. Tie dzimumbriedumu sasniedz apmēram 20 gadu vecumā un veido monogāmas attiecības. Tēviņi aplido mātītes lietus sezonās novembri-februārī un aprīlī-jūnijā. Mēnesi pēc kopulācijas mātīte sāk veidot paugurveida ligzdu tuvu ūdenim, izmantojot smiltis, kūdru, zarus un lapas.

Ligzdā tiek izdētas 20-60 olas un tās apklāj ar vēl vienu lapu un zaru kārtu. Pēc 90-100 dienām no olām izšķiļas mazuļi. Gaviālkrokodiliem nav īpaši izteiktas vecāku rūpes. Tēviņi neizrāda nekādu interesi mazuļu aprūpē, savukārt mātīte var aizsargāt ligzdu (bet biežāk aizbēg) un palīdzēt atrakt ligzu olu šķilšanās laikā. Tālākas rūpes nav novērotas.

Savvaļā gaviālkrokodili var dzīvot 60-80 gadus, taču nebrīves populācijām ir novērots īsāks dzīves cikls.

Kas visvairāk apdraud gaviālkrokodilus?

Jau kopš 1890tajiem gadiem gaviālkrokodili ir bijuši reti sastopami, taču īpašs kritums to skaitā bija 1940tajos gados. Gaviālkrokodilus īpaši apdraud meža ugunsgrēki, biotopu nosusināšana, mežsaimniecība, lauksaimniecība un dambju būvniecība. Tie ir reģionāli aizsargājami, taču aizsardzības pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi implementēti. Šobrīd darbojas dažādas gaviālkrokodilu aizsardzības grupas, piemēram, The Crocodile Specialist Group Tomistoma Task Force (CSG-TTF), kas rod finansējumu pētniecībai, monitoringam un aizsardzības pasākumu realizēšanai.

Dažādi fakti

Gaviālkrokodilu taksonomija ir neskaidra, jo pētnieki uzskata, ka to pazīmes un ģenētika ir tuva gan gaviālu dzimtai Gavialidae, gan krokodilu dzimtai Crocodylidae. Uz to norāda arī angļu valodas nosaukums false gavial jeb neīstais gaviāls.

Gaviālkrokodili sver vidēji 90 līdz 200 kg un garumā sasniedz 4 līdz 5 metrus. Tiem ir dzimumu dimorfisms – tēviņi ir lielāki par mātītēm.

Gaviālkrokodilu galvaskauss ir izmērā lielākais no mūsdienu korkodiliem. To garā šaurā purna dēļ tas sasniedz, aptuveni,70 cm. Rekordists ir indivīds Britu muzejā, sasniedzot 84 cm garumu.

Gaviālkrokodili nav uzskatāmi par draudu cilvēkiem. Ir bijis tikai viens uzbrukuma gadījums cilvēkam 2008. gadā.

Informācijas avoti

Bezuijen, M.R., Shwedick, B., Simpson, B.K., Staniewicz, A. & Stuebing, R. 2014. Tomistoma schlegelii. The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T21981A2780499. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2014-1.RLTS.T21981A2780499.en.

Bryant, R. and Hall, P., 1989. Crocodiles: their ecology, management and conservation.

Foster, K. 2013. “Tomistoma schlegelii” (On-line), Animal Diversity Web. Accessed May 02, 2023 at https://animaldiversity.org/accounts/Tomistoma_schlegelii/

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri