Fregates dižmelnulis
Klasifikācija
- Arthropoda – posmkāju tips
- Insecta – kukaiņu klase
- Coleoptera – vaboļu jeb cietspārņu kārta
- Tenebrionidae – melnuļu dzimta
- Polposipus herculeanus – Fregates dižmelnulis
Izplatība savvaļā
Fregates dižmelnulis sastopams vienīgi Fregatē – nelielā salā (2 km²) Indijas okeānā Seišelu salu grupā. Sugu atzina par kritiski apdraudētu, kad 1995. gadā salā ieviesās žurkas (dažu gadu laikā žurkas izdevās sekmīgi izskaust). Veltīts daudz pūļu, lai salā atjaunotu un uzturētu Fregates dižmelnulim piemērotu dzīves vidi. Uzskaites liecina, ka Fregates dižmelnuļa populācija pašlaik ir stabila.
Par sugas vēsturisko izplatību trūkst vienota viedokļa. Ir pētnieki, kas uzskata, ka suga savulaik Seišelu salās bijusi sastopama daudz plašāk, bet izzudusi mežu izciršanas dēļ.
1869. gadā divus Fregates dižmelnuļus ievāca citā Indijas okeāna salā – Raundā (Maurīcijai piederošā neapdzīvotā saliņā, kuras platība ir tikai 1,69 km²), bet tas palika vienīgais gadījums, kad suga atrasta ārpus tās mūsdienu areāla. Domā, ka Raundā dižmelnuļi izzuda līdz ar trušu un kazu ievešanu, kas ātri vien gandrīz pilnībā nopostīja nelielās salas augāju un līdz ar to dižmelnuļu dzīves vidi.
Vai ir tiesa, ka
- Visi savvaļas Fregates dižmelnuļi dzīvo privātīpašumā?
- Visi nebrīves Fregates dižmelnuļi tiek numurēti?
- Paiet vairāk nekā 8 mēneši, līdz Fregates dižmelnulis kļūst par pieaugušu vaboli?
Lasiet par Rīgas zoodārza dalību Fregates dižmelnuļa saglabāšanā:
Aizsardzība
Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga (VU – Vulnerable).
Fregates dižmelnulim izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme). Pašlaik to koordinē Bristoles zoodārzs Lielbritānijā.
Fregates dižmelnuļa populācijas vēsture
Fregates sala
Salu sugu vēsture bieži ir dramatisku notikumu pilna, jo izolētā teritorijā iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem, nav rezerves teritoriju, kur paglābties.
Fregates salā pārmaiņas sākās XIX gs. sākumā, kad uz līdz tam neapdzīvotās salas apmetās cilvēki. Dabisko pizoniju mežu izcirta, atbrīvojot vietu cukurniedru un rīsa audzēšanai. XIX gs. beigās iepriekšējos stādījumus nomainīja kokospalmu plantācijas. Dabisko mežu pakāpeniski nomainīja ievestie koki – banānkoki, kanēļkoki, Indijas riekstkoki, mango.
Dižmelnuļu skaits bija samazinājies. Taču XX. gs. 70. gados atklājās, ka Fregates dižmelnulim izdevies pakāpeniski adaptēties dzīvei uz introducētas koku sugas – rožkoka (Pterocarpus indicus). Rožkoki nebija stādīti speciāli, bet rožkoka statņus izmantoja smaržīgās vaniļas audzēšanai (vaniļa ir orhideju dzimtas augs). Rožkoki iesakņojās un ar laiku kļuva par galveno koku sugu uz salas.
1995. gadā Fregates salā nejauši introducēja pelēkās žurkas (Rattus norvegicus). Visticamāk, ka tās ieveda ar kuģi līdz ar augu stādiem. Pirmie mēģinājumi tās iznīdēt sākās jau dažus mēnešus kopš pirmo žurku pamanīšanas. Kad žurkas tomēr strauji savairojās, radās bažas, ka tās var apdraudēt Fregates dižmelnuļa vienīgās populācijas pastāvēšanu. 1996. gadā Fregates dižmelnuli atzina par bīstami apdraudētu sugu. 2000. gadā žurku iznīdēšanu uzņēmās Seišelu Valsts Vides dienests, un ar indes palīdzību 2001. gadā Fregates salu izdevās pilnībā atbrīvot no žurkām.
Tā kā pastāvēja iespēja, ka iespējams dižmelnuļu ēdājs varētu būt arī parastais siseņstrazds (Arcidotheres tristis) – vēl viena invazīvā suga, drošības labad no salas izvāca arī to.
XXI gs. sākumā nāca jauns trieciens – dižmelnuļa iecienītos rožkokus sāka iznīcināt sēnīšu slimība (izraisītājs – Fusarium oxysporum). Pirmais salas rožkoks nokalta 2001. gadā, pēdējais – ap 2004. gadu. Lai glābtu dižmelnuļu populāciju, salā sāka atjaunot dabisko mežu.
Fregates dižmelnuļa monitorings līdz šim veikts trīs reizes. Pieaugušo vaboļu skaita vērtējumi: 1999. gadā 57 060, 2002. gadā – 50 390, 2011. gadā – 54 351. Tas liecina, ka arī dramatiskajos brīžos populācijai izdevies saglabāties samērā stabilai.
2014. gadā atzina, ka Fregates dižmelnulim vairs neatbilst bīstami apdraudētas sugas statuss, un to pārkvalificēja par jutīgu sugu (VU). Acīmredzot šāds statuss sugai saglabāsies vienmēr, jo, lai cik veselīga būtu populācija, tās izdzīvošanas izredzes nelielā salā var strauji mainīt kaitīgas sugas ieviešanās vai dabas katastrofa, kas var būtiski izmainīt sugas dzīves vidi.
Doma par dabas katastrofām nav fantāzija – viesuļvētras un līdzīgas katastrofas nav retums tropu okeānos. Fregates dižmelnuļi ir lielas, nelidojošas vaboles, kuru izdzīvošana ir atkarīga no meža biotopa saglabāšanās. Ir zināms arī, ka pakāpeniskas biotopa izmaiņas nākotnē ir neizbēgamas klimata pārmaiņu ietekmē. Klimata pārmaiņas Seišelu salās jau ir jūtamas – kļūst siltāks un mainās lietus režīms.
Sugas nākotni neparedzamu dara arī tas, ka Fregates sala ir privātīpašums. Pašlaik salā veicina tūrismu un saglabā un atjauno retajām sugām piemērotu dzīvesvidi. Nav iespējams paredzēt, vai īpašniekam mainoties, nemainīsies arī salas apsaimniekošana.
Vairošanas programma nebrīvē
Pateicoties Seišelu Dabas aizsardzības tresta un citu organizāciju iniciatīvai, 1996. gadā Londonas zooloģijas biedrība saņēma 47 Fregates dižmelnuļus rezerves populācijas izveidošanai nebrīvē. 1999. gadā programmai pievienoja vēl 20 vaboles no dabas.
Sugu izdevās sekmīgi savairot nebrīvē. Drošības labad izveidoja vairošanas grupas arī citos zoodārzos: 1999. gadā – Bristoles un Poznaņas zoodārzos, 2000. gadā – Amsterdamas zoodārzā un 2001. gadā – Rīgas zoodārzā.
2002. gadā Fregates dižmelnuļa vairošanas programma ieguva EEP statusu. 2003. gada beigās programmā bija 980 vaboļu.
Nebrīves programmā visas vaboles tiek marķētas atbilstoši paaudzei un numurētas. Izmanto marķējumu, kādu lieto bišu māšu iezīmēšanai – nelielu krāsainu disku ar numuru pielīmē vabolei uz galvkrūtīm vai segspārna.
Dzīves vide
Fregates dižmelnuļi spēj apdzīvo vairākas koku sugas – gan dabiskās, gan introducētās.
Kopš salas augāju pārveidoja cilvēks, XX gs. dižmelnulis apdzīvoja introducētos rožkokus (Pterocarpus indicus), līdz XXI gs. sākumā tie dažu gadu laikā aizgāja bojā no sēnīšu infekcijas un uz Fregates salas vairs nav sastopami.
Dažos tuvākajos gados Fregates salā tika veikti pasākumi kādreizējā dabiskā meža suga atjaunošanai. Veica arī Fregates dižmelnuļa ekoloģijas pētījumus, lai noskaidrotu, kurām koku sugām tas dod priekšroku.
Fregates dižmelnuļi neapdzīvo introducētās kokospalmas, bambusus, Bengālijas fikusus, maizeskokus u.c. Tos nesastop krūmājos, zālājos, apstrādātos laukos un pie cilvēka mītnēm.
Mūsdienās Fregates dižmelnuļi visvairāk sastopami pizoniju (Pisonia grandis) audzēs – šī suga pirms diviem gadsimtiem uz salas veidoja dabiskos mežus.
Citas iecienītās koku sugas – Indijas mango (Mangifera indica), Indijas riekstkoki (Anacardium occidentale), dracēnas (Dracaena reflexa), kanēļkoki (Cinnamomum verum) u.c.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Fregates dižmelnuļi ir lielas, nelidojošas vaboles, kas apdzīvo salas piekrastes mežus. Tie ir aktīvi naktī, bet dienu pavada, paslēpušies koku mizas plaisās. Dižmelnuļus visvairāk atrod uz lieliem, veciem kokiem, vislabāk tādiem, kam ir bieza, saplaisājusi miza, kas lobās, sagādājot daudz paslēptuvju. Dižmelnuļi kokā uzturas no pakājes līdz pat 15 m augstumam, bieži –1,2–2 m augstumā. Parasti slēptuvēs ir nelielas grupiņas (līdz 21 vabolei).
Tumsā dižmelnuļi nonāk uz zemes un nakti pavada barojoties.
Droši vien šāda aktivitātes modeļa nostiprināšanos veicinājusi vajadzība izvairīties no plēsoņām.
Vaboles apdraud Raita scinks (Mabuya wrightii), iespējams, arī gekoni un žagatu strazds (Copsychus sechellarum). Ar dižmelnuļu kāpuriem barojas žagatu strazds, dažādas scinku sugas, aklā čūska (Ramphotyphlops braminus), iespējams, arī krabji un skorpioni.
Vaboles aizsardzībai izdala šķidrumu ar muskusa smaku. (Cilvēka ādu tas nokrāso purpurbrūnu, bet nav kodīgs.)
Barība un barošanās
Naktī barojoties uz zemes, Fregates dižmelnuļi ēd kritušus augļus, sēnes un lapas. Uz koku stumbriem tie barojas ar sēnēm, aļģēm un ķērpjiem.
Kāpuri pārtiek no trūdošas iecienīto koku sugu koksnes.
Vairošanās un dzīves cikls
Fregates dižmelnuļi dēj olas satrunējušos koku stumbros. Olas ir gaišdzeltenas, iegarenas, ap 1,3–2 mm garas. Pēc 2 nedēļām izšķiļas kāpurs. Tas barojas ar trūdošu koksni, un augot septiņas reizes nomaina savu ārējo apvalku, vislielākajā kāpura stadijā sasniedzot 4–5 cm garumu. Pēc 34 dienām kāpurs iekūņojas.
Attīstība no olas izdēšanas līdz brīdim, kad kūniņu atstāj vabole, aizņem 6–8,5 mēnešus. Vaboles ir 2–3 cm garas un spēj sākt vairoties pēc 4–6 nedēļām.
Dzīves ilgums savvaļā nav zināms. Divas no dabas saņemtas pieaugušas vaboles nebrīvē nodzīvoja vēl vairāk nekā 7 gadus. Iespējams, ka vidējais dzīves ilgums ir 3–4 gadi.
Dažādi fakti
Fregates dižmelnuļiem nav ārējā dzimumu dimorfisma. Tēviņi un mātītes neatšķiras pēc lieluma. Vienīgais veids, kā noteikt šo kukaiņu dzimumu ir, novērojot pārošanos.
Informācijas avoti
Canning G. 2011. Population assessment of the Fregate Island giant tenebrionid beetle Polposipus herculeanus. – Phelsuma 19: 69–78.
Ferguson A., Pearce-Kelly P. 2004. Management Guidelines for the Welfare of Zoo Animals – Frégate Island Beetle. The Federation of Zoological Gardens of Great Britain and Ireland. 46 pp.
Ferguson A., Pearce-Kelly P. 2005. Captive management of the Fregate Island giant tenebrionid beetle Polposipus herculeanus. – Phelsuma 13: 25–43.
Gerlach, J. 2005. The impact of rodent eradication on the larger invertebrates of Fregate island, Seychelles. – Phelsuma 13: 20–27.
Gerlach J. 2014. Polposipus herculeanus. The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T17902A21425713. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2014-1.RLTS.T17902A21425713.en. Accessed on 30 November 2021.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
