Dzeltencekula kakadu

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Aves – putnu klase
Psittaciformes – papagaiļveidīgo kārta
Cacatuidae – kakadu dzimta
Cacatua galerita – dzeltencekula kakadu

Izplatība savvaļā

Dzeltencekula kakadu izplatīts Austrālijas ziemeļos un austrumos, kā arī Jaungvinejā. Skaits samazinās.

Jaungvinejā un apkārtējās salās dzeltencekula kakadu populācijas samazinājušās mežu izciršanas un līdz ar to piemērotas dzīves vides samazināšanās dēļ, bet pašlaik skaits nesamazinās tik strauji, lai apdraudētu šo populāciju izdzīvošanu. Savukārt lielā populācija Austrālijā ir stabila.

Atšķirībā no daudzām citām kakadu sugām, dzeltencekula kakadu nākotni neaptumšo nopietni apdraudējuma faktori. Dzeltencekula kakadu ir ļoti populāri putnu kolekcijās un labi vairojas. Turklāt pierādījies, ka savvaļā izlaistie nebrīves izcelsmes putni labi iedzīvojas un savairojas.

Dzeltencekula kakadu ticis introducēts daudzviet ārpus sugas dabiskā izplatības areāla – Pērtas apkārtnē Austrālijas dienvidrietumos, Jaunzēlandē un vairākās salās – Seramā un Kai (Moluku salās Indonēzijā), Palau (Klusajā okeānā) un Puertoriko (Karību jūrā).

Vai ir tiesa, ka

Dzeltencekula kakadu barojas no maisiem?
Dzeltencekula kakadu bojā logu rāmjus?
Par dzeltencekula kakadu bara drošību rūpējas sargs, kas stāv uz vakts?

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Dzeltencekula kakadu Jaungvinejā sastopams zemieņu mežos, Austrālijā – mežos, mežsavannās un lauksaimniecības zemēs.

Barība un barošanās

Pārtiek no dažādu augu sēklām, augļiem un pumpuriem. Barojas gan kokos, gan uz zemes.

Dzeltencekula kakadu var kļūt par ražas postītāju, kas gan izrok tikko iesētās sēklas, gan apēd briestošo labību. Bojā arī graudu un siena krājumus, ar knābi veikli atplēšot graudu maisus un plastmasas plēvi, kurā iesaiņotas siena ķīpas. Dzeltencekula kakadu dažreiz pat saknābā ēkām koka logu rāmjus.

Sabiedriskā uzvedība

Dzeltencekula kakadu nereti barojas lielos, vairāku simtu putnu baros (tas raksturīgi nominālajai pasugai C. g. galerita Austrālijas austrumos un dienvidaustrumos), turklāt arvien kāds no putniem ir sardzē. Nav zināms, kā šis pienākums tiek dalīts un cik bieži sargi mainās, bet, sargam ar spalgu ķērcienu ziņojot par draudošajām briesmām, viss kakadu bars paceļas spārnos. Ne velti Austrālijas slengā par “kakadu” sauc cilvēku, kas stāv uz vakts, raugoties, vai netuvojas policija (piemēram, nelegālās azartspēlēs).

Sabiedriskas ir arī pārējās dzeltencekula kakadu pasugas, bet tās reti redz grupās ar vairāk nekā 20 putniem.

Savukārt vairošanās sezonā dzeltencekula kakadu pāri ligzdo pa vienam un ir teritoriāli.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona Austrālijas dienvidos ir augustā–janvārī, Austrālijas ziemeļos – maijā–septembrī, bet par Jaungvineju trūkst ziņu.

Dzeltencekula kakadu ligzdo koku dobumos, ligzdas pamatā ir mīkstas koka skaidiņas. Dējumā ir 2–3 olas, perē abi vecāki, un perēšana aizņem 25–27 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi, tos klāj reta, dzeltena dūna. Kakadu cāļi ligzdas dobumā pavada 9–12 nedēļas, un abi vecāki tos baro. Arī pēc ligzdas atstāšanas jaunie kakadu vēl dažus mēnešus paliek kopā ar vecākiem, un visa ģimene klaiņo pa apkārtni, kopīgi barojoties.

Migrācijas

Dzeltencekula kakadu nav raksturīgas sezonālas migrācijas, bet tie ir spēcīgi lidotāji un bieži lido meklēt barību vairāku kilometru attālumā no ligzdas vai nakšņošanas vietas.

Dažādi fakti

Dzeltencekula kakadu ir vidēja lieluma kakadu – ķermeņa garums 45–55 cm, svars – 815–975 g. Dzeltenais cekuls ir 14 cm garš.

Abu dzimumu dzeltencekula kakadu izskatās gandrīz vienādi, bet atšķiras acu krāsa – labā apgaismojumā tēviņus var atpazīt pēc brūnām acīm, mātītes – pēc sarkanbrūnām. Jaunajiem putniem acis ir bāli brūnas.

Informācijas avoti

BirdLife International 2018. Cacatua galerita. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22684781A131914971. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22684781A131914971.en. Accessed on 4 January 2021.

Rowley I. 1997. Family Cacatuidae (Cockatoos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 246–279.