Dienvidu kazuārs

Eiropas ciltsgrāmata

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Aves – putnu klase
Palaeognathae – skrējējputnu infraklase
Struthioniformes – strausveidīgo kārta
Casuariidae – kazuāru dzimta
Casuarius casuarius – dienvidu kazuārs (agrāk – sekstainais kazuārs)

Kazuāri pieder skrējējputniem – lielai nelidojošu putnu grupai, kurā iekļauti arī strausi, nandu, emu, kivi un tinamu. Dienvidu kazuārs ir viena no trim kazuāru sugām.

Izplatība savvaļā

Dienvidu kazuārs izplatīts galvenokārt Jaungvinejā (gan Indonēzijas, gan Papua-Jaungvinejas teritorijā. Trīs nelielas, izolētas populācijas ir arī tropu rajonos Austrālijas ziemeļaustrumos (Kvīnslendā). Seramas salā (Indonēzijā), suga, visticamāk, introducēta.

1994. gadā dienvidu kazuāru iekļāva Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīgu sugu (Vulnerable), bet 2017. gadā no apdraudēto sugu saraksta atkal izņēma, jo pētījumi bija parādījuši, ka kazuāru skaits dabā īstenībā ir lielāks, nekā iepriekš domāts. Tomēr pētījumi rāda arī, ka kopumā dienvidu kazuāru skaits, lai arī ne ātri, bet arvien samazinās.

Kas kazuārus visvairāk apdraud?

Mežu izciršana. – Tropu lietusmežu kā piemērotas dzīves vides samazināšanās un fragmentācija bija faktors, kas kazuāriem vēsturiski kaitēja Austrālijā. Tagad stafeti pārņemusi Jaungvineja, kur mežus izcērt un vēl vairāk plāno izcirst tuvākajā nākotnē, lai atbrīvotu vietu eļļu palmu plantāciju ierīkošanai.
Medības. – Jaungvinejā kazuārus daudz medī un ķer tirdzniecībai. Kazuāri ir pieprasīti turēšanai mājās un to daļas nepieciešamas tradicionālajos kāzu rituālos, un kazuārs ir arī nozīmīgs pārtikas avots vietējiem iedzīvotājiem. Jaungvinejā ir rajoni, kur medību un tirdzniecības dēļ kazuāri pilnībā izzuduši. Līdz ar cilvēka populācijas pieaugumu medību spiediens vēl palielinās.
Plēsoņas. – Reģionā izplatītās savvaļā pārgājušās mājas cūkas apēd kazuāru olas un mazuļus. Savairojušās tās kazuāriem arī sagādā konkurenci uz barību un noposta dzīves vidi.
Sadursmes ar transportu un ceļiem. – Kazuāri Austrālijā ik gadus iet bojā uz ceļiem. (Pētījumā 20 gadu gaitā pierādīts, ka šie putnu zaudējumi būtisku ietekmi uz populāciju tomēr neatstāj.)
Viesuļvētras. – Austrālijā nelielās, lokālās kazuāru populācijas var ietekmēt šajā apvidū iespējamie Klusā okeāna cikloni. (Lai kazuāru populācijas spētu izdzīvot, kad cikloni ievērojami izpostījuši to apdzīvoto rajonu, pēc Austrālijas cikloniem ierīko kazuāru papildu piebarošanas vietas.)

Vai ir tiesa, ka

Dienvidu kazuāri pārtiek no sēnēm?
Dienvidu kazuāru mātītes ir lielākas un krāšņākas par tēviņiem?
DIenvidu kazuāru tēviņi vieni perē olas un rūpējas par mazuļiem?

Aizsardzība

Dienvidu kazuāra nebrīves populācijas dati no 2004. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), to uztur Alfenas zoodārzs Nīderlandē.

Dzīves vide

Dienvidu kazuāri apdzīvo lietus mežus, bet apmeklē arī citu tipu mežus un mangrovju audzes, un ieklīst augļu koku plantācijās. Jaungvinejā sastopami galvenokārt līdz 300 m augstumam kalnos (Jaungvinejas kalnainākajos apvidos kazuāru nav), bet Austrālijās lietus mežos novēroti jebkurā augstumā – līdz 1400 m augstu virs jūras līmeņa.

Kazuāri dzīvo kā vienpatņi, turklāt ir piesardzīgi un izvairās no cilvēka, slēpjoties biezā mežā. Austrālijā kazuārus visbiežāk izdodas redzēt pie noteiktiem ceļiem, arī mežmalās un upju krastos.

Barība un barošanās

Dienvidu kazuāri barojas galvenokārt ar augļiem, bet kopumā var teikt, ka ēd visu, kas gadās pa ceļam. Ēd dažādu palmu un citu koku augļus, ko kritušus uzlasa no zemes, tikai reizēm noplūc no zemiem koku zariem vai krūmiem. Kā barības augi reģistrēti vairāku dzimtu tropu koki.

Kad vien rodas izdevība, ēd arī sēnes, dažādus bezmugurkaulniekus un sīkus mugurkaulniekus, un neatsakās pat no maitas.

Nebrīvē dienā patērē ap 2,9 kg barības.

Vairošanās un dzīves cikls

Kazuāriem ir apgrieztas dzimumu lomas.

Mātītes ir ievērojami lielākas par tēviņiem (tēviņi sver 29–34 kg, bet mātītes – 58 kg). Tas ir arī krāšņākas (košāka kakla kailā āda un pasekstes, un garāka kaula ķivere uz galvas). Kazuāriem raksturīga poligāmija, konkrēti – poliandrija: mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem.
Tēviņi ir ne vien necilāki un mazāki, bet arī pilnībā uzņemas olu perēšanu un mazuļu aprūpi. Mātīte tikmēr jau ir devusies uz nākošā tēviņa teritoriju un rūpējas, lai arī tam pietiktu darba pēcnācēju audzināšanā.

Kvīnslendā dienvidu kazuāru vairošanās sezona ir jūnijā–oktobrī, Jaungvinejā tā sākas sausās sezonas beigās.

Dējumā ir 3–5 zaļas olas (izmēri 135×95 mm, svars vidēji 584 g). Tēviņš olas perē ap 50 dienām un, kad izšķiļas mazuļi, tos silda, vadā un sarga. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tie bieži spalgi pīkst – tas ir kontaktsauciens saziņā ar tēvu.

Jaunie kazuāri patstāvīgi kļūst 9 mēnešu vecumā.

Jaunajiem kazuāriem ir vienkrāsaini brūns tērps, blāvs kailais kakls un vēl pavisam neizteikta ķivere un pasekstes.

Migrācijas

Kazuāri ir nometnieki. Novērota, augstākais, neregulāra klejošana plašākā apkārtnē, vairāk rajonos, kur ir daudz cilvēka radītu traucējumu.

Dažādi fakti

Dienvidu kazuārs ir ļoti liels putns, tā ķermeņa garums sasniedz 130–170 cm, svars – līdz 58 kg. Par to lielāks ir vienīgi pasaules lielākais mūsdienu putns – strauss, kas svarā var sasniegt 156 kg.

Kazuāru kājām ir trīs pirksti (emu un nandu arī ir trīs pirksti, bet Āfrikas strausam – divi).

Kaula ķivere mātītēm ir lielāka nekā tēviņiem, bet kopumā katram putnam ķiveres lielums un forma ir individuāls, var pat noderēt konkrētu putnu atpazīšanā.

Informācijas avoti

BirdLife International 2018. Casuarius casuarius. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22678108A131902050. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22678108A131902050.en. Accessed on 15 October 2021.

Folch A. 1992. Family Casuariidae (Cassowaries) – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 90–97.