Darvina nandu

Aizsardzība

• Darvina nandu nebrīves populācijas dati no 2010. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), pašlaik to uztur zoodārzs “Dierenrijk” Eindhovenā, Nīderlandē.
• Darvina nandu iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Darvina nandu apdzīvo Patagonijas stepi (pampu) un krūmājus. Kā visi skrējējputni tie ir pielāgoti dzīvei līdzenumos un ātrai skriešanai.

Nandu skrien gandrīz tikpat izcili kā visspecializētākie skrējējputni – Āfrikas strausi (strausu pēdām ir tikai divi pirksti – ideāli spēcīgam atspērienam; nandu, emu un kazuāru pēdām ir trīs pirksti). Nandu skrienot var pārsniegt 60 km/h. Darvina nandu ir ātrāks par lielo nandu, bet lielais nandu ir izturīgāks.

Nandu ir skrējējputni ar proporcionāli vislielākajiem spārniem. Protams, nandu nelido, bet lielie spārni tiem ļauj skrējienā straujāk manevrēt. Pie tam katra spārna galā ir spēcīgs nags, ko nandu var izmantot kā ieroci.

Lai arī nandu spēj bez grūtībām noskriet savus ienaidniekus, tie bēgot mēdz arī pēkšņi notupties starp krūmiem un pieplakt zemei, efektīvi paslēpjoties.

Nandu ir arī labi peldētāji un spēj šķērsot upes.

Nandu ir izcila redze un laba dzirde, kas ļauj pamanīt ienaidniekus lielā attālumā.

Barība un barošanās

Darvina nandu ir visēdāji. Tie visvairāk ēd dažādu augu izcelsmes barību – zāli, saknes, augļus, sēklas, lapas, turklāt labprāt ēd arī dzelkšņainus augus. Ēd arī sīkus dzīvniekus – kukaiņus, arī sīkus zīdītājus. Tvēriena attālumā ļoti veikli noķer mušas un citus nelielus dzīvniekus. Stāsta, ka nandu ēdot arī indīgās čūskas, bet šo faktu vēl būtu jāpierāda.

Nandu barojas, lēnām staigājot un barību uzknābājot no zemes. Darvina nandu grupas ganībās nereti pievienojas pampas briežiem, lamām, gvanakām un vikunjām. Ieguvēji ir visi – nandu ir asa redze, bet zālēdājiem – izcila oža, kas kopā lieliski palīdz izvairīties no plēsoņām.

Nandu tikpat kā nedzer, jo organismam nepieciešamo šķidrumu uzņem ar sulīgiem augiem.

Tāpat kā Āfrikas strausi, nandu uzknābā sīkus akmentiņus, kas muskuļkuņģī nodrošina barības sasmalcināšanu līdzīgi dzirnakmeņiem.

Nandu lielākoties ir aktīvi dienā. Tomēr ļoti svelmainā laikā tie pa dienu atpūšas un baroties dodas naktī.

Sabiedriskā uzvedība

Visbiežāk sastopami 5–30 putnu grupās – tēviņu vienmēr pavada vairākas mātītes. Ligzdošanas sezonā mātītes atdalās nelielās grupiņās, bet tēviņi kļūst teritoriāli.

Lai arī nandu ir ļoti sabiedriski, tiem vajadzīga sava “personiskā telpa”. Ja grupas biedri pienāk par tuvu, tos brīdina, ieņemot draudu pozu ar kaklu S formā un šņācot.

Vairošanās un dzīves cikls

Savvaļā Darvina nandu vairošanās sezona ir dienvidu puslodes pavasarī – septembrī–janvārī, bet sugas areāla dienvidos – no novembra. Gan nandu tēviņiem, gan mātītēm raksturīga poligāmija.

Vairošanās sezonā tēviņi izdveš dunošu skaņu, kas atgādina miglas tauri un tālu skan, un nezinātājam grūti noticēt, ka šo skaņu rada putns. Tēviņi sacenšas par teritorijām – konkurenti savij kaklus un lēkšo riņķiem, un reizēm nonāk arī līdz knābieniem un spērieniem. Tomēr cīņas nemēdz būt ilgas. Uzvarētājs padzen pārējos tēviņus un pāriet pie mātīšu piesaistīšanas savai teritorijai. Kad piepulcinātas 2–12 mātītes, tēviņš sāk riesta deju – zigzagveidīgi skraida ap mātītēm izplestiem spārniem, izdod dunošo skaņu un ieņem riesta pozas.

Interesanta nandu īpatnība ir tā, ka – netipiski putniem, bet raksturīgi visā skrējējputnu grupā – tēviņiem ir peniss.

Pēc sapārošanās tēviņš ved mātītes uz ligzdu, ko sagatavojis jau laikus. Ligzda ir aptuveni 1 m plata un 12 cm dziļa, zemē izkasīta bedrīte, izklāta ar sausu zāli un zariņiem. Parasti tā ir noslēpta krūmājā, tomēr tēviņš nereti 2–3 m attālumā ap ligzdu izrausta visus augus, iespējams, lai ligzdu nodrošinātu pret krūmāju ugunsgrēkiem.

Mātītes uz ligzdu nāk grupā, un cita pēc citas tajā iedēj olas. Pēc tam visa grupa ligzdu atstāj. Nākamajā nedēļā tās ik pēc 2–3 dienām atgriežas dēt nākamās olas.

Beigušas dēšanu vienā ligzdā, mātītes dodas prom, lai pārotos ar nākamo tēviņu un dētu savukārt tā ligzdā. Vairošanās sezona ilgst 3 mēnešus, kuru laikā mātītes pagūst apmeklēt vairāku tēviņu teritorijas.

Olas ir lielas (to izmērs ir vidēji 12787 mm). Tikko dētas olas ir iedzelteni olīvzaļas, bet perēšanas laikā čaula nobrūnē. Kad visas mātītes izdējušās, Darvina nandu ligzdā ir 10–30 olas, bet, ja tēviņam izdevies piesaistīt sevišķi lielu “harēmu”, olu skaits var sasniegt 50.

Olu perēšanu un mazuļu vadāšanu pilnībā uzņemas nandu tēviņš. (Savukārt Āfrikas strausiem šos pienākumus dala tēviņš un dominējošā mātīte.)

Nandu tēviņš olu perēšanu sāk 2–8 dienas, kopš sākusies dēšana. Perēšana turpinās ap 40 dienām, un tēviņš ligzdu agresīvi apsargā. Lai kas tuvotos ligzdai, tās saimnieks ieņem draudu pozu, bargi šņāc un draud knābt. (Reizēm gadās, ka šādi aizbiedē mātītes, kas nāk dēt nākamās olas, un, ja tās aizbiedē, olas izdēj, kur pagadās. Tuvākās olas tēviņš ar knābi ieveļ ligzdā, bet tālākās aiziet postā. Tomēr nevar teikt, ka arī tas būtu pilnīgi par velti, jo, saulē bojājoties, to smaka pievilina mušas, kas perējošajam tēviņam un pēc tam arī mazuļiem noder barībā.)

Kad pirmie cāļi ir gatavi šķilties, tie sāk čiepstēt, kas, iespējams, stimulē arī pārējos sākt šķilties. Tā visi perējuma cālīši izšķiļas 24–28 stundu laikā. Tikko šķīlušies Darvina nandu mazuļi ir klāti ar pelēkbrūnu dūnu ar melnām svītrām.

Nandu mazuļi ir ligzdbēgļi. Pēc dažām dienām tēvs mazuļus aizved no ligzdas. Cāļi pastāvīgi pīkst, un tas palīdz grupai turēties kopā. Tas ir ļoti svarīgi, jo, noklīduši no tēva, mazuļi kristu par medījumu plēsoņām. Ja draud briesmas, cāļi pieplok zemei vai paslēpjas tēvam zem spārniem. Zem tēva spārniem slēpjas arī, lai paglābtos no svelmes vai – naktī – aukstuma. Tēviņi ļoti uzstājīgi sarga savus cāļus un vajadzības gadījumā centīsies aizdzīt arī zirgā atjājušu gaučo. Nandu tēvs savā “bērnudārzā” pieņems citu tēvu noklīdušos cāļus. Rezultātā var gadīties, ka vienā saimītē ir dažādu vecumu cāļi.

Tēvs cāļus vadā ap 6 mēnešiem. 6 mēnešu vecumā jaunie nandu jau pārsniedz pusi pieaugušā putna lieluma. Darvina nandu paliek grupā līdz 3 gadu vecumam, kad sasniedz dzimumgatavību.

Abu dzimumu Darvina nandu ir līdzīgi, bet tēviņi ir nedaudz lielāki un tumšāki par mātītēm. 

Migrācijas

Darvina nandu ir nometnieki un neveic sezonālus pārceļojumus. 

Nandu un cilvēks

Tik lieli putni kā nandu jau kopš senatnes kalpojuši cilvēkam kā pārtikas resurss, turklāt gan nandu gaļa, gan olas. Patagonijas indiāņi nandu pārtikā izmanto vēl mūsdienās. Gaučo nandu medī, izmantojot bolas – ādas lentēs iesietus akmeņus, kas, meistarīgi mesti, sapinas ap bēgošā putna kājām un kaklu.

Dažādi nandu produkti izmantoti tautas medicīnā, ticot, ka tie kalpos kā brīnumlīdzeklis. Piemēram, nandu tauki spējot palīdzēt reimatisma un indīgu čūsku kodumu ārstēšanā.

Nandu, tāpat kā strausu spalvām ir unikāla struktūra, nandu apspalvojums ir gluds un mīksts. XIX gs. sāka nandu komerciālās medības – galvenokārt spalvu ieguvei. Spalvas bija nepieciešamas putekļu slotiņu izgatavošanai, tādas bija iecienītas visur Dienvidamerikā. Savukārt no nandu ādas gatavoja paklājus, bet visbiežāk to dedzināja, jo uzskatīja, ka tās dūmi labi atsaucas uz kokas plantācijām.

Mūsdienās nandu savvaļā vairs nav sastopami tādā daudzumā kā savulaik, populācijas ir ievērojami samazinājušās. Darvina nandu un to produktu starptautiskā tirdzniecība tiek stingri ierobežota, suga ir iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā.

Nandu ir svarīga vieta Dienvidamerikas tautu folklorā – tautas dziesmās, un nandu spalvas tiek izmantotas tautas dejās.

Lai gan pasaules zoodārzos sekmīgi vairo gan lielos, gan mazos nandu, lielie nandu ir daudzās kolekcijās, bet Darvina nandu – tikai dažās.

Dažādi fakti

Nandu ir vieni no senākajiem putniem Dienvidamerikā. To fosilijas atrastas ap 40 miljonu gadu senos nogulumos (eocēns, paleogēna periods).

Nandu vistuvākie radinieki ir Āfrikas strausi. Uzskata, ka nandu un Āfrikas strausiem bijis kopīgs sencis laikos, kad Āfrika un Dienvidamerika vēl ietilpa kopējā kontinentā Gondvānā un tās nenošķīra okeāns (pirms 180 miljoniem gadu).

Dienvidamerikā nandu vietējais nosaukums – ñandú – tiem dots, atsaucoties uz dunošo skaņu, ko vairošanās sezonā izdveš nandu tēviņi.

Informācijas avoti

BirdLife International 2016. Rhea pennata. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22728199A94974489. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22728199A94974489.en. Accessed on 29 May 2020.

Folch A. 1992. Family Rheidae (Rheas). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 84–89.