Sākums Dzīvnieki Bulanžē degunčūska

Bulanžē degunčūska

Pasaules Sarkanā grāmata: droša suga (Least Concern)

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Reptilia – rāpuļu klase
Squamata – zvīņrāpuļu kārta
Serpentes – čūsku apakškārta
Colubridae – zalkšu dzimta
Rhynchophis boulengeri – Bulanžē degunčūska

Izplatība savvaļā

Bulanžē degunčūska sastopama Dienvidaustrumāzijā – nelielā areālā uz Ķīnas un Vjetnamas robežas. Par savvaļas populāciju trūkst datu, visticamāk, ka suga ir reta.

Bulanžē degunčūskas ķer eksportam, jo īpaši Vjetnamā. Reģionā ir aktuāla dzīvesvides degradācija, taču Bulanžē degunčūska Vjetnamā sastopama galvenokārt aizsargājamajās teritorijās.

Vai ir tiesa, ka

Bulanžē degunčūskas dzīvo kokos?
Bulanžē degunčūskas dzīvo ūdenī?
Bulanžē degunčūskas pārtiek no putniem?

Dzīves vide

Bulanžē degunčūskas apdzīvo tropu un subtropu mežus upju un ezeru piekrastē, bieži – kalnu mežos ūdeņu tuvumā. Suga sastopama galvenokārt 300–1500 m augstumā virs jūras līmeņa.

Spēj izdzīvot arī cilvēka degradētā vidē.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Degunčūskas ir slaidas un zaļas, turklāt mugurdaļas tonis var būt no citronzaļa līdz olīvzaļam, bet ķermeņa apakšdaļa ir bālgana. Šāds krāsojums ir ideāls kokos dzīvojošām čūskām. Pieaugušo čūsku garums ir līdz 1,70 m.

Degunčūskas uzturas kokos – galvenokārt lietusmeža pameža stāvā. Nebrīvē tās daudz laika pavada ūdenī, jo sevišķi jaunās čūskas.

Degunčūskas ir aktīvas galvenokārt naktī un krēslā.

Barība un barošanās

Bulanžē degunčūska savvaļā pārtiek no sīkiem mugurkaulniekiem, t.sk. zīdītājiem un putniem. Iespējams, ka ēd arī ķirzakas, abiniekus un zivis.

Vairošanās un dzīves cikls

Par Bulanžē degunčūsku vairošanās savvaļā nav informācijas, līdz ar to, visi esošie dati nāk no nebrīves. Bulanžē degunčūska vairojas, dējot olas.

Bulanžē degunčūsku vairošanās nebrīvē sākās martā–jūnijā. Iespējams savvaļā vairošanās varētu notikt cauru gadu, kā raksturīgi vairākām zalkšu dzimtas tropu sugām.

Nebrībē degunčūsku dējumos ir vidēji 8–9 olas, 41 garas un 20 mm platas, svars – 6,60 g. Inkubējot 280C temperatūrā, to attīstība aizņem 52–58 dienas. Degunčūsku mazuļi šķiļoties ir ap 35 cm gari.

Čūskulēni ir pelēkbrūni, tāpēc sākumā tie vairāk dzīvo uz zemes, nevis kokos kā pieaugušās čūskas. Apmēram 6 mēnešu vecumā krāsa sāk pakāpeniski mainīties, līdz 2 gadu vecumā degunčūskas pilnībā iegūst zaļo krāsu.

Nebrīvē Bulanžē degunčūskas var sasniegt 11 gadu vecumu. Savvaļā iespējams varētu sasniegt 15–20 gadus, tāpat kā citas vidēja izmēra zalkšu dzimtas sugas.

Dažādi fakti

Nav atrasts izskaidrojums, kāpēc degunčūskai ir iespaidīgais, smailais izaugums degungalā.

Suga tika zinātniski aprakstīta 1897. gadā, to veica franču herpetologs Fransuā Mokārs. Sugas zinātniskais nosaukums – Gonyosoma boulengeri – dots par godu pazīstamajam beļģu biologam Žoržam Albēram Bulanžē (1858–1937).

Informācijas avoti

Devisch F. 2010.Rhynchophis boulengeri, de Vietnamese langneusslang, Rhino- rattenslang. Rhynchophis boulengeri, Vietnamese long-nosed snake, rhino rat snake. – Litteratura Serpentium 30(2): 78–85.

Kane D., Gill I., Harding L., Capon J., Franklin M., Servini F., Tapley B., J. Michaels C.J. 2017. Captive husbandry and breeding of Gonyosoma boulengeri. – Herpetological Bulletin 139: 7–11.

Rao D.-q., Lau M. 2012. Rhynchophis boulengeri. – The IUCN Red List of Threatened Species 2012: e.T190628A1955324. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2012- 1.RLTS.T190628A1955324.en. Accessed on 14 June 2022.