Brūnais ibiss

Aizsardzība

• Iekļauts Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.
• Iekļauts Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
• Iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) I pielikumā kā suga, kurai jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi (jāveido īpaši aizsargājamās teritorijas), lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.

Dzīves vide

Brūnie ibisi ligzdo saldūdens vai iesāļūdens mitrājos, kur ir augstas, biezas niedru vai meldru audzes un zemi koki un krūmi. Barojas seklos ezeros, muklājos, lagūnās, attīrīšanas iekārtu dīķos, palienēs, slapjās pļavās, un rīsa laukos. Ibisu bari uz atpūtu apmetas lielos kokos, dažreiz tālu no ūdens.

Pielāgojumi

Ibisiem ir garas kājas, garš kakls un garš, slaids, noliekts knābis – ideāli pielāgots barības meklēšanai gan ūdenī un dūņās, gan arī dažādās plaisās un spraugās uz sauszemes.

Nāsis ir augstu pie knābja pamatnes – tas putnam ļauj spēj netraucēti elpot arī, kamēr knābis ir iemērkts ūdenī. Savukārt binokulārā redze ļauj sekot gan knābja galam, gan apkārtnei. Tomēr, lai arī šāds pielāgojums ir, ibisi barību lielākoties meklē, vadoties pēc taustes.

Barība un barošanās

Pārtiek galvenokārt no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Ēd kukaiņus un to kāpurus – ūdensvaboles, spāres, sienāžus, circeņus, mušas un makstenes. Tāpat – tārpus, dēles, gliemjus – gliemežus un gliemenes, arī vēžveidīgos – krabjus un vēžus. Pie izdevības ēd arī zivis, vardes, kurkuļus, ķirzakas, nelielas čūskas un putnu mazuļus.

Izmanto barību, kas konkrētajā vietā un sezonā visbagātīgāk pieejama. Piemēram, brūno ibisu pētījumā Floridā (ASV) lielākā daļa no barības objektiem, ko vecāki atnesa ibisēniem (147 no 194), bija nelielas čūskas, galvenokārt ļoti indīgās mokasīnčūskas (Agkistrodon).

Nereti lido uz barošanās vietām lielos attālumos. Lēnām staigā pa seklu ūdeni un barību ar knābi sameklē dūņās vai salasa no ūdens virsmas. Reizēm pilnībā iemērc galvu ūdenī. Ja vajadzīgs, medījumu vajā.

Brūnie ibisi barību parasti meklē nelielos bariņos. Tas dod lielāku drošību pret plēsoņām. Bara vidū esošie ibisi var nodoties barības meklēšanai, bet bara perifērijā esošie vairāk lūkojas apkārt. Putniem esot pastāvīgā kustībā, to atrašanās vieta pastāvīgi mainās, tā ka ikkatrs tiek pie barības.

Barības meklēšanai baros ir arī sava negatīvā puse – diezgan izplatīta ir barības zagšana cits citam. Tāpēc jaunākajiem, mazāk pieredzējušajiem putniem parasti nākas barības meklēšanai veltīt vairāk laika. Brūnajiem ibisiem barību mēdz zagt arī vārnas un – Amerikā – pusvārņi (Quiscalus). Parasti cieš tie ibisi, kas noķēruši kādu lielāku barības objektu, ar kuru vēl jātiek galā, līdz varēs aprīt.

Sabiedriskā uzvedība

Ibisi ir sabiedriski gan ligzdojot, gan barojoties, gan naktī atpūšoties kokos, turklāt apvienojas ne vien ar sugasbrāļiem, bet arī dažādu citu sugu ibisiem, kā arī stārķiem un gārņiem. Brūnie ibisi var ligzdot gan nelielās grupās, gan vairāku tūkstošu pāru jauktu sugu kolonijās.

Vairošanās un dzīves cikls

Ligzdošanas sezona mērenajā joslā ir vietējā pavasarī, bet tropos – lielākoties lietus sezonā. Piemēram, pie Melnās jūras ligzdojošie brūnie ibisi dēj maijā, Ziemeļamerikas austrumos – martā–maijā, dienvidu puslodē – Jaundienvidvelsā Austrālijā – oktobrī–februārī, bet Āfrikā – dažādos rajonos dažādā laikā, kas atbilst vietējai lietus sezonai.

Ligzdo dažāda lieluma jauktu sugu kolonijās. Brūno ibisu kolonijas nereti pastāv īslaicīgi un bieži pa gadiem maina vietu, tāpēc var palikt neievērotas.

Ligzdu ierīko biezās niedru vai meldru audzēs, vai arī zemos kokos un krūmos ūdens tuvumā – parasti nepilna metra augstumā virs ūdens (retos gadījumos ligzdas ir līdz 7 m augstumā). Ligzda ir kompakta zaru vai niedru platforma, to izklāj ar lapām un citu mīkstu augu materiālu. Ligzdas būvē piedalās abi vecāki, turklāt tēviņš galvenokārt sagādā ligzdas materiālu, bet mātīte – būvē ligzdu.

Parasti perē vienreiz gadā. Dējumā ir 3–4 (2–6) baltas olas. Atšķirībā daudzām citām ibisu sugām, brūnie ibisi perēšanu sāk tikai, kad izdēta pēdējā ola, tātad sagaidāms, ka visi mazuļi šķilsies vienlaicīgi. Perēšana ilgst 20–23, visbiežāk – 21 dienu. Perē abi vecāki, turklāt mātīte perē pa dienu, bet tēviņš – pa nakti. Perētāju maiņa arī nenotiek tāpat vien, bet ar rituālu – tēviņš uz ligzdu atnes dažus zariņus, mātīte tos ritualizēti iebūvē ligzdā, un tikai tad abi nomainās perēšanā.

Pāris sargā tikai pašu tuvāko ligzdas apkārtni, bet tajā necieš ne sugas brāļus, ne citus nelūgtus viesus. Ligzdas aizsardzībā izmanto gan draudošus demonstrējumus, gan īsus uzbrukuma lidojumus.

Brūno ibisu mazuļi ir ligzdbēgļi, tikko šķīlušos tos klāj melna, smalka dūna. Ibisēni ligzdā pavada 25–28 dienas, un tos aprūpē abi vecāki. Pirmajās nedēļās vecāki cālīšus gandrīz nepārtraukti silda. Sākumā ligzdā visvairāk uzturas un mazuļus baro māte, bet tēvs galvenokārt uz ligzdu piegādā barību.

Vecāki mazuļiem atnes tāda paša veida un lieluma barību, kādu ēstu paši. Kamēr mazuļi vēl mazi, vecāki barību tiem dod pussagremotu. Mazulis savu galvu un knābi iesprauž pieaugušā putna rīklē un iegūst atrītu barību, un šī darbība atkārtojas vairākas reizes dienā. Mazuļiem augot, tiem sāk piedāvāt mazāk sagremotu un jau nesagremotu barību, ko vienkārši atrij ligzdā. Vecāku vizītes ligzdā arī kļūst retākas, bet, kad tie ierodas, ibisēni barību pieprasa, spalgi čiepstot un kuļot ar spārneļiem. Ja izskatās, ka atnestais barības objekts mazuļiem ir par lielu, vecāki to aprij no jauna un atkal atrij jau labāk sagremotu, bet lielākoties ibisēni paši labi tiek galā arī ar lieliem barības objektiem, pat dzīviem.

Brūno ibisu mazuļi jau apmēram 2 nedēļu vecumā sāk izkāpt no ligzdas un klaiņot ap to, bet atgriežas ligzdā, lai saņemtu barību.

Pēc izlidošanas jaunie putni sākumā iet barības meklējumos kopā ar vecākiem un vēl kādu laiku atgriežas ligzdā atpūsties. Pilnībā neatkarīgi jaunie brūnie ibisi kļūst 1–4 nedēļas kopš izlidošanas.

Vecākais zināmais brūnais ibiss bija vairāk nekā 21 gadu vecs.

Migrācijas 

Lielajā sugas ligzdošanas areālā daļa brūnā ibisa populāciju ir gājputni, daļa – klejotāji.

Mērenajā joslā pieejamās barības daudzums sezonāli mainās. Limitējošais faktors ir aukstais laiks ziemā, tāpēc ibisiem ziema jāpavada tropos, kur turpretī barības netrūkst. Piemēram, Eiropā ligzdojošie brūnie ibisi rudenī dodas uz Āfriku un ziemo dienvidos no Sahāras tuksneša, bet daļa putnu retumis paliek Vidusjūras valstīs.

Līdzīgas migrācijas veic arī dienvidu puslodes mērenajā zonā ligzdojošie, rudenī dodoties savukārt uz ziemeļiem. Ligzdošanas kolonijās Dienvidāfrikā gredzenotie brūnie ibisi atrasti Angolā un Zambijā – 1000–1500 km uz ziemeļiem. Līdzīgi pārceļojumi, gan ne tik izteikti, notiek arī Austrālijā.

Tropos ligzdojošās populācijas nav gājputni, bet veic neregulārus pārceļojumus.

Neligzdojošajiem putniem un pēcligzdošanas periodā raksturīgi arī diezgan tāli klejojumi, kuru laikā tie apmeklē uz mērenās joslas mitrājiem, kur bagātīgāk pieejama barība, t.sk. arī tālāk ziemeļos. Piemēram, Eiropas dienvidos gredzenoti brūnie ibisi atrasti Īslandē, Fēru salās, Norvēģijā un Zviedrijā – tālu uz ziemeļiem no to ligzdošanas areāla. (Dažos gadījumos šādi klejotāji novēroti arī Latvijā.)

Ceļojot brūnie ibisi lido nelielos kompaktos bariņos vai izstieptā kāsī.

Informācijas avoti

BirdLife International. 2019. Plegadis falcinellus (amended version of 2016 assessment). – The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22697422A155528413. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22697422A155528413.en. Accessed on 13 November 2020.

Matheu E., Del Hoyo J. 1992. Family Threskiornithidae (Ibises and Spoonbills). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 472–507.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga. 208 lpp. (Brūnais ibiss – 48.–49. lpp.).

Latvijas putni 2019. Brūnais ibiss Plegadis falcinellus. http://www.putni.lv/plefal.htm. Skatīts 13.11.2020.