Belangera tupaja

Aizsardzība

Belangera tupaja iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Apdzīvo tropu mežus, sastopamas arī eļļas un kokospalmu plantācijās un dārzos.

Tupajas atgādina Eirāzijas vāveres ne vien pēc izskata, bet arī uzvedības ziņā. Gan tupajām, gan vāverēm piemīt tik sīkiem dzīvniekiem netipiskā aktivitāte dienā. Tupajas daudz uzturas kokos (kāpelēšanai labi palīdz to garie, asie nagi), bet visvairāk laika pavada uz zemes, čabinoties pa lapām un meklējot barību. Pārvietojas straujām, rāvienveida kustībām.

Tupaju dabiskie ienaidnieki ir čūskas, plēsīgie putni un sīkie plēsēji.

Barība un barošanās

Barībā ir galvenokārt kukaiņi (skudras) un zirnekļi, bet arī cita dzīvnieku izcelsmes barība (t.sk. ķirzakas), kā arī augļi, sēklas un lapas.

Tupajas lielāko daļu sava laika pavada barības meklējumos. Lidojošus kukaiņus tver ar priekšķepām. Ēdot augļus, pēc iespējas vairāk augļu šķiedru izmet – tas ievērojami saīsinās barības pārstrādāšanu organismā. Līdzīgs pielāgojums ir arī augļsikspārņiem.

Iespējams, ka tupajas kaitē augļu plantācijām, bet nav precīzu datu, vai un kāda apjoma postījumi tie ir.

Ļoti patīk ūdens – to labprāt dzer, labprāt ūdenī peldas.

Sabiedriskā uzvedība

Tupajas dzīvo ģimenēs – pieaudzis pāris kopā ar pēcnācējiem. Tomēr novēroti arī gadījumi, kad tēviņa teritorija pārsedzas ar vairāku mātīšu teritorijām un dominējošais tēviņš pārojas ar 1–3 mātītēm. Savukārt, satiekoties svešiem viena dzimuma dzīvniekiem, iespējamas agresīvas sadursmes.

Vairošanās un dzīves cikls

Grūsnība ilgst 40–52 dienas. Metienā ir 1–3 mazuļi. Tikko dzimuši mazuļi sver 10–13 g un ir maz attīstīti – redzīgi tie kļūs tikai pēc 10 dienām, dzirdīgi – 20 dienu vecumā. Mazuļus dzemdē un izaudzina “mazuļu ligzdā”, kamēr vecāki paši atpūšas “vecāku ligzdā”. Acīmredzot māte mazuļus aprauga un zīda ik pa 48 stundām, pie tam katra mazuļa zīdīšana neaizņem vairāk kā 10–15 minūtes. Vienā barošanas reizē mazuļi saņem 5–15 g mātes piena, kurā ir augsts olbaltumvielu saturs. Apmēram 36 dienu vecumā mazuļi pārvietojas uz vecāku ligzdu, un šajā laikā beidzas mazuļu barošanās ar mātes pienu. Dzimumgatavību sasniedz 3 mēnešu vecumā. Jaunie tēviņi ģimeni atstāj pirmie, jaunās mātītes – vēlāk. Mātītes savus pirmos mazuļus parasti dzemdē 4,5 mēnešu vecumā.

Ligzdas parasti ierīko tēviņš – koka dobumā, starp koka saknēm, dobajā bambusa stumbrā. Ligzdu piepilda ar sausām lapām. Tā kā vecāki mazuļu aprūpei patērē visai maz laika, mazuļus iezīmē ar smaržas marķējumu – pretējā gadījumā māte tos neatpazītu kā savus.

Tupaju mātītei ir divi pāri zīdekļu.

Savvaļā dzīves ilgums ir 2–3 gadi, nebrīvē var sasniegt 12 gadus.

Dažādi fakti