Baltpurna briedis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Cervidae – briežu dzimta
- Cervus albirostris – baltpurna briedis
Izplatība savvaļā
Baltpurna briedis izplatīts Tibetas kalnienē (Ķīnā).
20. gs. pēdējās dekādēs baltpurna briežu skaits strauji samazinājās. Faktori – medības (baltpurna briežu gaļu izmanto pārtikā, ragus un citas ķermeņa daļas – ķīniešu tautas medicīnā) un mājlopu radītā konkurence (dzīves vides noplicināšana).
Ķīnā baltpurna briedis ir likuma aizsardzībā. Lai mazinātu malu medības ragu dēļ, 20. gs. 70.–80. gados Ķīnas valdība uzturēja baltpurna briežu fermas. Daudzas no fermām jau 80. gadu beigās bija jāslēdz, jo tirgu pārpludināja ragi no baltpurna briežu fermām Jaunzēlandē un citās valstīs. Ragu cenu krišanās bija pirmais trieciens malu medniekiem, bet otrs un vēl lielāks – medību ieroču konfiskācija lauku iedzīvotājiem.
21. gs. sākumā baltpurna briežu populācija ir stabilizējusies, iespējams, vismaz daļā areāla skaits sācis palielināties.
Vai ir tiesa, ka
- Baltpurna briežiem ir nagi kā govīm?
- Baltpurna briežu mātes par mazuļu drošību gādā, aizvilinot plēsoņas prom?
- Baltpurna briedi “atklāja” un kā sugu aprakstīja divreiz?
Aizsardzība
- Baltpurna briedis Pasaules Sarkanajā grāmatā iekļauts 1986. gadā, 1990. gadā suga atzīta par jutīgu (VU – Vulnerable).
- Baltpurna briedim izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
Dzīves vide un pielāgojumi
Baltpurna brieži izplatīti nomaļos kalnu rajonos. Tie sastopami skujkoku mežos, rododendru un kārklu audzēs, un kalnu pļavās 3500–5100 m virs jūras līmeņa. Ziemā tie dodas uz zemākiem kalnu rajoniem, kur ezeru un upju tuvumā ir vairāk barības.
Kāpelēt pa stāvajām, akmeņainajām nogāzēm palīdz platie, noapaļotie nagi.
Ziemā kažoka apmatojums ir divreiz biezāks nekā vasarā.
Baltpurna brieži ir aktīvi dienā.
Barība un barošanās
Baltpurna brieži ēd zāli, ķērpjus, koku un krūmu mizu un lapas. Vasarā kalnu pļavās tie barojas galvenokārt ar grīšļiem.
Sabiedriskā uzvedība
Baltpurna brieži dzīvo baros (sezonāli tajos var būt līdz pat 200–300 dzīvniekiem). Ir pieaugušo tēviņu bari, mātīšu ģimeņu grupas un jauno tēviņu bariņi. Tēviņu un mātīšu grupas apvienojas vienīgi vairošanās sezonā.
Vairošanās un dzīves cikls
Baltpurna briežiem auru laiks ir oktobrī. Grūsnība ilgst ap 246 dienām. Briedēni dzimst maija beigās–jūlija sākumā. Jau pusstundu pēc piedzimšanas mazulis pieceļas kājās un seko mātei. Pēc 2–3 dienām māte mazuli aizved uz labi apslēptu vietu, kur to atstāj savā nodabā gulšņāt, bet pati atkāpjas nostāk. Ja mazuli apdraud plēsoņas, māte tos aizvilina no mazuļa slēptuves, skrienot pretējā virzienā.
Zīdīšana ilgst vismaz 10 mēnešus. Pēc tam jaunie tēviņi pievienojas jauno tēviņu bariem, bet jaunās mātītes paliek dzimtajā mātīšu grupā, lai arī no mātes vairs nav atkarīgas.
Dzimumgatavību sasniedz 15 mēnešu vecumā.
Dzīves ilgums savvaļā ir 16–18 gadi, nebrīvē reģistrēta 19 gadu nodzīvošana.
Dažādi fakti
Baltpurna briedis ir viena no lielākajām briežu sugām.
Baltpurna briežiem ir lempīgs izskats. Sarainais apmatojums uz skausta ir pretēji vērsts un tāpēc saslējies, veidojot it kā kupri. Galva ir smieklīgi saplacināta. Ausis ir garas un tievas. Kalnu dzīvei piemērotie nagi ir augsti un plati, un vairāk atgādina govju, ne briežu nagus.
Sugu pirmais atklāja krievu ceļotājs Nikolajs Prževaļskis 1879. gadā Gaņsu (Ķīnā). 1891. gadā baltpurna briedi “atklāja otrreiz” – to kā jaunu sugu vēlreiz aprakstīja cits ceļotājs – britu ārsts V.G. Torolds, kurš Lhasā (Tibetā) ieguva divus baltpurna briežu tēviņus, ko aizsūtīja Britu muzejam.
Informācijas avoti
Harris R.B. 2015. Cervus albirostris. The IUCN Red List of Threatened Species 2015: e.T4256A61976756. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2015-2.RLTS.T4256A61976756.en. Accessed on 17 July 2017.
Nowak R.M. 1991. Genus Cervus – Red Deer, or Wapiti. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 1373–1383. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.
Ehler P. 2002. Przewalskium albirostris. Animal Diversity Web. http://animaldiversity.org/accounts/Przewalskium_albirostris/. Accessed on 17 July 2017.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
