Baltā pūce
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Strigiformes – pūčveidīgo kārta
- Strigidae – pūču dzimta
- Bubo scandiacus – baltā pūce
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Baltā pūce ir sastopama ziemeļu puslodē – Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Grenlandē. Pūces dzīvo tundras biotopos, ligzdošanas laikā – tuvāk krastiem. Latvijā tās ielido ļoti reti.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Liela izmēra pūce, mātītes parasti ir lielākas par tēviņiem. Ķermeņa garums tēviņiem 55–64 cm, mātītēm – 60–70 cm. Tēviņi sver 700–2500 g, mātītes – 780–2950 g. Spārnu plētums variē no 150 līdz 170 cm.
Tēviņi un mātītes atšķiras pēc apspalvojuma krāsas. Tēviņi ir gandrīz pilnībā balti, bet mātītes ir baltas ar melniem raibumiem. Raibais raksts mātīti maskē tundrā ligzdošanas laikā, kad sniegs ir lielākoties izkusis. Balto pūču apspalvojums nodrošina lielisku siltumizolāciju – biezās spalvas klāj pūci no kāju
pirkstiem līdz pat knābim. Tās daudz laika pavada sēžot uz zemes un vērojot apkārtni. Baltās pūces ir teritoriālas un lielāko daļu laika dzīvo vienas.
Barošanās
Baltās pūces medī mazus zīdītājus, īpaši lemingus un strupastes. Kad to skaits ir pārāk mazs, var medīt arī putnus. Medījumu meklē, sēžot postenī (piemēram, uz kāda zema koka), un, to pamanījušas, noķer zemā lidojumā. Asa redze un dzirde ļauj noteikt lemingu atrašanās vietu zem sniega.
Vairošanās
Baltās pūces veido monogāmus pārus, taču ir novērots, ka sezonās ar lielu daudzumu barības tēviņš var pāroties ar vairākām mātītēm. Tēviņš aplido mātīti ar deju gan gaisā, gan uz zemes. Vairošanās notiek laikā no maija līdz septembrim. Mātīte izrok nelielu, vienkāršu bedri zemē, kam nav nekādu siltināšanas materiālu. Mātīte izdēj 3 līdz 11 olas un tās perē aptuveni mēnesi. Pēc izšķilšanās abi vecāki rūpējas par mazuļiem vēl 2–3 nedēļas, līdz tie sāk kļūt patstāvīgi un pamet ligzdu.
Vairošanās sekmes ir atkarīgas no lemingu daudzuma sezonā, kas periodiski (ik pēc 3–4 gadiem) pieaug vai samazinās. Jo vairāk ir pieejamas barības, jo vairāk mazuļu ir baltajām pūcēm.
Sugas saglabāšana
Baltās pūces apdzīvo plašu teritoriju, taču to skaits nav liels un populācijas samazinās. Šo sugu būtiski apdraud klimata pārmaiņas, jo tās ietekmē lemingu skaitu, kas savukārt negatīvi ietekmē balto pūču vairošanās sekmes.
Rīga ZOO 2021. gadā uzsāka Eiropas pūču fluorescēšanas spējas izpēti. Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, Cietvielu fizikas institūtu un L’Aquila universitāti (Itālija) pētnieciskā komanda pirmo reizi atklāja, ka arī baltā pūce Bubo scandiaca fluoriscē, kas apgāza iepriekšējo uzskatu, ka tām fluorescence nepiemīt. Vairāk informācijas skaties: https://rigazoo.lv/petijumi-un-publikacijas/eiropas-puces/
Informācijas avoti:
BirdLife International. 2021. Bubo scandiacus. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22689055A205475036. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22689055A205475036.en.
http://www.putni.lv/bubsca.htm
Burnie, David. 2003. Dzīvnieki. Zvaigzne ABC.
https://animaldiversity.org/accounts/Nyctea_scandiaca
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
