Ausainā pūce
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Strigiformes – pūčveidīgo kārta
- Strigidae – pūču dzimta
- Asio otus – ausainā pūce
Izplatība savvaļā
Ausainā pūce izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, kā arī Āfrikas pašos ziemeļos. Eiropā ir 28% no sugas areāla. Populācija samazinās. Ausaino pūci visvairāk apdraud piemērotas dzīves vides samazināšanās lauksaimniecības intensifikācijas dēļ. ASV par apdraudējuma faktoru uzskata apbūvi, kuras dēļ tiek zaudēti klajie biotopi okeāna piekrastē un pie upēm. Kaitīgi ir jebkuri faktori, kuru dēļ samazinās medījuma – strupastu u.c. – populācijas. Kaitē pesticīdi. Pieaug mirstība sadursmēs ar transportu uz ceļiem.
Domā, ka Lielbritānijā ausaino pūču skaita samazināšanos veicinājusi meža pūču (Strix aluco) populācijas pieaugšana, līdz ar to pieaugoša konkurence par teritoriju, barību un ligzdu vietām. Tas ir ļoti iespējams, jo meža pūce ir lielāka, dominējoša suga ar līdzīgām ekoloģiskajām prasībām. Tajā pašā laikā, piemēram, Īrijā, kur meža pūču nav, ausaino pūču skaits pieaug.
Ausainā pūce ir izplatīta Latvijā, parasta ligzdotāja lauku ainavā ar mežu puduriem. Rudenī ausainās pūces masveidā ceļo uz dienvidiem gar Baltijas jūras piekrasti. Mazākā skaitā Latvijā arī paliek ziemot, bet bargā salā var neizdzīvot.
Ausainajām pūcēm ir četras pasugas, Latvijā izplatīta nominālpasuga Asio otus otus.
Lasiet par puču rudens migrācijas pētījumiem Latvijā:
Rīgas zoodārza speciālists Guntis Graubics jau ilgus gadus pēta ausainās pūces Latvijā.
Vai ir tiesa, ka
- Ausainās pūces ligzdo grozos?
- Ausaino pūču mātīte pamet ģimeni, atstājot mazuļu barošanu tēva ziņā?
- Ausainās pūces ausis nav redzamas?
Aizsardzība
- Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
- Iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga Eiropā, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
Dzīves vide
Latvijā raksturīgākais ausainās pūces ligzdošanas biotops ir lauku ainava ar mežu puduriem, koku ieskautas viensētas, kapsētas u.c.
Latvijā retāk ligzdo lielos mežos izcirtumu vai citu klajumu tuvumā – biotopā, kas ir raksturīgākais daudzviet citur lielajā sugas areālā. Daudzviet ligzdo stepēs, tīreļos un krūmainos klajumos ar dzīvžogiem, stādītām koku aizsargjoslām un mežu puduriem. Aidaho ASV ausainās pūces lielā skaitā ligzdo vītolos, papelēs un kadiķos līdzās tuksnesim. Kalnos sastopamas līdz 2750 m augstumā virs jūras līmeņa.
Ausainā pūce ir aktīva tumsā (dažreiz arī krēslā, bet galvenokārt ligzdošanas sezonā). Dienu pavada paslēpusies lapotnē. Dienā lido vienīgi, ja tikusi iztraucēta.
Barība un barošanās
Pamatbarība ir sīki zīdītāji – galvenokārt grauzēji, bet dažviet pārtiek arī no putniem.
Ausaino pūču populācijām raksturīgas viļņveidīgas svārstības, kas sakrīt ar galvenā medījuma – sīko grauzēju – populāciju svārstībām. Daudzos rajonos Ziemeļamerikā dominējošais medījums ir strupastes. Tāpat ir arī daudzviet Eiropā, piemēram, Nīderlandē, kur strupastu populācijas pīķa gados ausainās pūces ne vien sekmīgāk vairojas, bet arī agrāk pavasarī uzsāk ligzdošanu un olu dēšanu. Itālijas ziemeļos pēc bieza sniega uzsnigšanas, kas apgrūtināja grauzēju medības, ausainās pūces pārslēdzās uz sīku putnu medīšanu.
Ausainās pūces medījumu meklē lidojumā. Lidinās šurpu turpu, reizēm arī plivinās gaisā uz vietas. Ja medījumu meklē mežā, tad lido zem lapotnes. Pūcei ir izcili pielāgojumi klusam lidojumam – ķemmveidīga apmale divu ārējo lidspalvu ārburas malā, smalki bārkstainas apmales lidspalvu iekšburu malās un mīksta, gandrīz samtaina spalvu virspuse.
Reizēm medījumu nolūko no vakts, sevišķi, ja laiks ir vējains. Jādomā, ka medījumu pamana pēc dzirdes (jo var noķert peli arī pilnīgā tumsā).
Lielākoties medījumu noķer uz zemes vai zemos augos. Sīkos zīdītājus nogalina, aizmugurē pārknābjot galvaskausu. Parasti barības objektu aprij veselu. Citreiz grauzējiem atdala iekšas, tās tad atstāj neapēstas.
Sabiedriskā uzvedība
Pāri ligzdo galvenokārt individuāli, bet pasaulē reģistrēta arī ligzdošana nelielās kolonijās. Savukārt rudenī un ziemā ausainās pūces bieži uzturas grupās. Visbiežāk bariņos ir 2–20 pūces, bet var būt līdz pat simtam.
Vairošanās un dzīves cikls
Vairošanās sezona ir februārī–jūlijā. Latvijā ausainajām pūcēm ligzdās olas ir galvenokārt marta beigās–jūnija sākumā, mazuļi – aprīļa vidū–jūnija beigās.
Ausainās pūces ir monogāmas, dažreiz novērota poligīnija (viena tēviņa pārošanās ar vairākām mātītēm). Tēviņam raksturīgs zigzagveida riesta lidojums ap un cauri ligzdošanai izvēlētajam koku pudurim, lidojuma laikā mēdz ar skaļu troksni sasist spārnus. Ir arī teritoriālā dziesma.
Ligzdo citu putnu būvētās, neaizņemtās vecās zaru ligzdās, Latvijā visbiežāk – vārnu, retāk žagatu, klijānu un citu putnu vecajās ligzdās. Citviet areālā priekšroka kraukļu ligzdām. Gadās arī, ka netipiski ligzdo koka dobumā vai klints iedobumā, pat uz zemes. Ligzdas vietu dažreiz lieto atkārtoti, bet lielākoties atkārtotie ligzdotāji ir cits pāris.
Ausainās pūces labprāt izmanto ligzdošanai izliktus grozus un ligzdu kastes ar vaļēju priekšējo malu. Mākslīgo ligzdu vietu nodrošināšana var būt svarīgs sugas saglabāšanas pasākums vietās, kur samazinājies savvaļas vārnu dzimtas putnu skaits (tas ir aktuāli daudzviet Ziemeļamerikā).
Dējumā visbiežāk ir 4–7 olas, bet var būt arī vairāk, ja ir izcila barības bāze. Gadā viens perējums, bet, ja tas izpostīts, var dēt atkārtoti. Areāla dienviddaļā atsevišķos gadījumos izcilos strupastu gados perē divreiz. Perēšana ilgst 26–28 dienas. Perē tikai mātīte, kas ligzdu atstāj tikai īsos pārtraukumos naktī. Tēviņš visu laiku apgādā mātīti ar barību.
Mazuļi ir ligzdguļi vai, precīzāk, daļēji ligzdguļi. Šķiļoties tiem vēl nav atvērušās acis, klāti ar baltu primāro dūnu. Toties jau 21 dienu vecumā tie atstāj ligzdu, būdami vēl lidot nespējīgi. Turpmākos pāris mēnešus pūcēni uzturas ligzdas apkārtnē, turklāt izklaidus cits no cita, ko uzskata par pielāgojumu, lai samazinātu bojā eju plēsoņu dēļ. Toties naktīs mazuļi ir ļoti trokšņaini un daudz sasaucas. Lidspēju sasniedz 35 dienu vecumā.
Ligzdojošu ausaino pūču pāru pētījumā Aidaho štatā ASV noskaidrots, ka laikā, kad pūcēni bija jāaprūpē ligzdas apkārtnē, tēvs tiem barību sagādāja caurmērā 2,5 reizes biežāk nekā māte. Māte mazuļus baroja, līdz tie bija 6,8–8 nedēļas veci, tad devās prom, atstājot mazuļus tēva ziņā. Tēvs turpināja pūcēnus barot vēl 2–3 nedēļas.
Ligzdošanas sekmes – no sekmīgām ligzdām ASV izlido vidēji 3–4,5 mazuļi, Eiropā – 2,8–3,2. Pieaugušo putnu izdzīvotība 69% gadā (Vācijā un Šveicē).
Dzimumgatavību sasniedz gada vecumā.
Dzīves ilguma rekords – 27 gadi un 9 mēneši.
Migrācijas
Areāla ziemeļu daļā vairāk gājputns, dienvidos – nometnieks. Latvijā jaunie putni un daļa pieaugušo dodas ziemot tālāk dienvidos, bet daļa pieaugušo pūču paliek ziemot ligzdas apkārtnē. Stratēģija arī atkarīga no grauzēju populāciju svārstībām.
Dažādi fakti
Ausainā pūce ir vidēja lieluma pūce, turklāt mātītes caurmērā lielākas par tēviņiem. Bet skaitļi pārsedzas: ķermeņa garums tēviņiem 35–38 cm, mātītēm 37–40 cm. Svars tēviņiem 220–305 g, mātītēm 260–435 cm. Spārnu izpletums 90–100 cm. Mātītes arī mēdz būt tumšākas par tēviņiem.
Ausainās pūces “ausis” nemaz nav ausis, bet spalvu pušķīši.
Informācijas avoti
BirdLife International 2018. Asio otus. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22689507A131922722. Accessed on 11 August 2021.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība 1998. Latvijas lauku putni. Rīga. 208 lpp. (Ausainā pūce – 74.–75. lpp.).
Latvijas putni 2020. Ausainā pūce Asio otus. http://www.putni.lv/asiotu.htm. Skatīts 11.08.2021.
Marks J.S., Cannings R.J., Mikkola H. 1999. Family Strigidae (Typical Owls). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 5: Barn-owls to Hummingbirds. Pp. 76–243.