Asaris

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Actinopterygii – starspurzivju klase
Perciformes – asarveidīgo zivju kārta
Percidae – asaru dzimta
Perca fluviatilis – asaris

Izplatība savvaļā

Asaris ir bagātīgi izplatīts Eiropā un Āzijā. Sugas dabiskais areāls aptver gandrīz visu Eiropu (izņemot Skandināvijas ziemeļus un daļu Vidusjūras piekrastes rajonu) un daļu Āzijas (izplatīts gandrīz viscaur Krievijā, daļēji Aizkaukāza un Vidusāzijas valstīs, bet Ķīnā un Mongolijā tikai ziemeļos). (Savukārt Ziemeļamerikā asari nomaina cita suga – dzeltenais asaris (Perca flavescens).)

Asaris nav bijis sastopams, bet introducēts Ebro deltā (Spānijā), Škodras ezerā (Albānijā un Melnkalnē), Itālijas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Amūrā (Krievijā), Austrālijā un Dienvidāfrikas Republikā.

Asaris ir viena no visizplatītākajām un vispazīstamākajām saldūdens zivīm Latvijā.

Vai ir tiesa, ka

Asari pārtiek no zivīm?
Asari ir poligāmi?
Asari var izaugt gandrīz 5 kg smagi?

Dzīves vide

Asaris ir saldūdens zivs, apdzīvo upes un ezerus. Sastopams arī iesāļā ūdenī jūras piekrastē, visbiežāk pie upju grīvām.

Var uzturēties 1–30 m dziļumā, visbiežāk – 3–4 m dziļi.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Asari uzturas baros. Nārsta laikā veido lielākas koncentrācijas un var veikt līdz 25 km tālas migrācijas.

Barība un barošanās

Pamatbarība ir bentoss un zivis.

Asari barojas dienā, visvairāk no rīta un vakarā, un ēd, visu, kas gadās pa ķērienam. Iecienīta barība ir sīkās zivis – auslejas, vīķes un raudas.

Asari, kas dzīvo ūdenstilpēs, kur bagātīgi sastopamas sīkas zivis, var sasniegt ievērojamus izmērus.

Asaru kāpuri un mazuļi parasti barojas ar zooplanktonu (brīvi peldošiem bezmugurkaulniekiem). Mazuļi pirmajā vasarā bieži uzturas netālu no krasta un barojas ar zoobentosu – sīkiem bezmugurkaulniekiem, kurus atrod uz grunts un virsmām. Kad jaunie asari sasnieguši apmēram 12 cm garumu, tie sāk baroties ar zivīm.

Vairošanās un dzīves cikls

Asari nārsto februārī–jūlijā atkarībā no ģeogrāfiskās vietas, Latvijā – aprīlī–jūnijā. Nārsts parasti notiek, kad ūdens temperatūra sasniegusi 6⁰C. Latvijā asaru nārsti novēroti pie ūdens temperatūras 3–20⁰C. Nārsts notiek 20 cm–15 m dziļumā.

Asariem ir vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3–31 dienu. Raksturīga poliandrija – ar vienu mātīti nārsto vairāki tēviņi. Mātīte nārsto vienreiz gadā.

Nārsta vietā pirmie ierodas tēviņi. Grupā var būt 15–25 tēviņu, bet, kad parādās nārstot gatava mātīte, tai vienlaikus seko 1–2 no tēviņiem, pārējie paliek uz vietas. Mātīte iznērš ikrus līdz 1 m garā lentē pār ūdens augiem, akmeņiem u.c. substrātu, un tēviņš ikrus zibenīgi apaugļo. Šis process aizņem ap 5 sekundēm.

Mātīte vienā nārstā var iznērst 1000–900 000 ikru. Ikru attīstība aizņem 4–24 dienas atkarībā no ūdens temperatūras (jeb 80–164 grāddienas). Ikru izmērs ir 2–2,5 mm, kāpuru garums šķiļoties – 5 mm.

Asari dzimumgatavību sasniedz 1–7 gadu vecumā, sasniedzot 5–23,4 cm garumu, Latvijā – 6–18 cm garumu. Tēviņi attīstās ātrāk par mātītēm, visbiežāk tie sāk vairoties 2–3, mātītes – 4 gadu vecumā.

Asaru dzīves ilgums parasti ir ap 6 gadiem, bet var sasniegt 26 gadu vecumu, Latvijā – 15 gadus.

Izmantošana

Asaris ir iecienīta un daudz makšķerēta zivs. 1969.–1988. gadā Latvijā asari ielaisti 55 ezeros.

Latvijā rūpnieciskajā zvejā asarus nozvejo gan lielajos iekšzemes ezeros, gan jūrā. XX gs. 90. gados jūrā nozvejoja 40–50 tonnu asaru gadā, galvenokārt Rīgas līča dienvidos un austrumos.

Dažādi fakti

Asari garumā var sasniegt 65 cm (Latvijā 42 cm), svarā – 4,8 kg (Latvijā 1,9 kg).

Asarim uz sāna ir 5–9 svītras.

Informācijas avoti

Freyhof J., Kottelat M. 2008. Perca fluviatilis. – The IUCN Red List of Threatened Species 2008. e.T16580A6135168. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T16580A6135168.en. Accessed on 8 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Perca fluviatilis. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/358. Accessed on 8 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Asaris – 184.–185. lpp.)