Asaras aguts

Pasaules Sarkanā grāmata: nepietiekami izpētīta suga (Data Deficient)

Eiropas ciltsgrāmata

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Rodentia – grauzēju kārta
Dasyproctidae – agutu dzimta
Dasyprocta azarae – Asaras aguts

Izplatība savvaļā

Asaras aguts izplatīts Dienvidamerikā – Argentīnas ziemeļaustrumos, Bolīvijā, Brazīlijas dienvidrietumos un Paragvajā. Populācija samazinās.
1996. gadā Asaras agutu iekļāva Pasaules sarkanajā grāmatā kā jutīgu sugu (VU – Vulnerable), tomēr, tā kā arvien ir pārāk maz informācijas par sugas izplatību, populācijas lielumu un ekoloģiskajām prasībām, 2008. gadā apdraudētības kategoriju mainīja uz DD (Data Deficient – nepietiekami izpētīta suga).

Asaras aguti tūkstošiem gadu tikuši medīti izmantošanai pārtikā, bet tas lokāli atsaucies uz to skaitu cilvēka vairāk apdzīvotajos rajonos, nevis populāciju kopumā. Uzskata, ka visbūtiskākais faktors, kas izsauc agutu skaita samazināšanos un potenciāli apdraud sugas izdzīvošanu, ir lielo mežu izciršana.

Vai ir tiesa, ka

Asaras aguti slēpjas alās, lai paglābtos no jaguāriem?
Asaras aguti pēc dzirdes meklē no kokiem krītošus augļus?
Asaras aguti seko pērtiķiem, lai barotos ar tiem izkritušu barību?

Aizsardzība

Sugas nebrīves populācijas dati no 2009. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), to uztur Ņūkī zoodārzs Lielbritānijā.

Dzīves vide

Asaras aguti apdzīvo mežus – meža pudurus savannās, zemieņu mežus un seradu (cerrado) biotopus. Vispiemērotākā dzīves vide ir liels, vecs mežs, kurā uz zemes krīt daudz dažādu koku augļu.

Aguti kalnos sastopami virs 700 m augstumam virs jūras līmeņa.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Asaras aguti dzīvo uz zemes un ir aktīvi dienā. Apvidos, kur cilvēki rada vairāk traucējumu, aguti dienu pavada slēptuvēs un no tām iznāk krēslā. Lielākās aktivitātes periodi dienā ir tūlīt pēc saullēkta un pirms saulrieta.

Aguti rok alas zem kaļķakmens bluķiem, upju krastos un starp lielu koku saknēm. Tās kalpo par patvērumu gan sliktā laikā, gan no plēsoņām. (Agutus medī ne vien cilvēki, bet arī jaguāri, oceloti un žņaudzējčūskas.) Katram agutam ir vairākas guļamvietas, parasti dobos stumbros, starp koku saknēm vai augu biežņā.

Aguti pārvietojas sīkos rikšos vai īsu, strauju lēcienu virknēm. Tie arī labi peld un vispār labprāt uzturas ūdens tuvumā.

Draudu situācijā aguts sastingst un paliek pilnīgi nekustīgs, nereti ar paceltu vienu priekškājiņu. Aguti ir diezgan tramīgi, tāpēc šādi sastingušus tos redz bieži. Ja briesmas patiešām tuvojas, aguts strauji metas skriešus un aizmūk patvērumā. Tas spēj no vietas palēkties divu metru augstumā. Šāda pēkšņa kustība parasti plēsoņu apmulsina, un agutam pietiek laika aizbēgšanai.

Aizsardzībā no plēsoņām aguta galvenais “ierocis” ir asa dzirde. Aguta dzirde ir tik laba, ka tas no attāluma dzird ne vien pa mežu tuvojošos plēsoņu vai cilvēku, bet pat augļa nokrišanu no koka, tātad mēdz pēc dzirdes arī atrast barību.

Agutam ir plūdlīniju forma – slaids ķermenis, īsas austiņas. Kājas ir tievas, pakaļkājām ir trīs pirksti, priekškājām – pieci.

Aguta kažokā ir arī spīdīgi, rupji mati, kas visgarākie ir ķermeņa pakaļgalā. Asaras aguta kažoks ir maskēšanās krāsā – virspuse brūngana, vēderpuse – bālgana vai bēša.

Barība un barošanās

Asaras aguti ir augēdāji, kas pārtiek galvenokārt no augļiem. Var ēst arī dārzeņus un dažādus sulīgus augus. Barojoties aguts notupjas uz pakaļkājām un tur barību priekšķepās.

Aguti nereti seko pērtiķu bariem, kas barojas kokos, un ēd to nomestos vai izkritušos augļus.

Dažreiz Asaras aguti kaitē cukurniedru un banānu plantācijām, jo labprāt ēd abu augu mīkstās daļas. Kad agutu apdzīvotie meži izcirsti, dzīvniekiem arī nekas cits neatliek kā pārslēgties uz pieejamo barību – kultūraugiem, kas bijušā meža vietā tiek iestādīti.

Asaras agutiem ir paradums aprakt augļus un riekstus, veidojot barības krātuves nebaltai dienai. Agutu “nebaltās dienas” ir tajos gada mēnešos, kad daudziem tropu kokiem nav augļu sezona. Veidojot šos krājumus, agutiem ir nozīmīga loma tropu koku sēklu izplatīšanā.

Sabiedriskā uzvedība

Asaras aguti ir vientuļnieki, turklāt ļoti tramīgi.

Vairošanās un dzīves cikls

Asaras aguti var vairoties cauru gadu, bet visvairāk mazuļu dzimst augustā–septembrī.

Agutiem estrālā cikla ilgums ir 34 dienas, grūsnība ilgst 104–120 dienas. Mazuļi dzimst pilnībā apmatoti un redzīgi, un jau pirmajā dzīves dienā spēj skriet. Zīdīšana ilgst ap 20 nedēļām.

Asaras agutiem metienā ir 2–4 mazuļi.

Asaras aguti dzīvo grauzējiem netipiski ilgi – līdz pat 20 gadiem.

Agutu mātītēm ir četri pāri zīdekļu vēdera rajonā.

Dažādi fakti

Pieaudzis Asaras aguts ir 40–64 cm garš (ieskaitot pāris centimetrus garu astīti). Svars ir aptuveni 1–4 kg.

Asaras aguts ir viena no Dienvidamerikas sugām, kuras nosaukts spāņu armijas virsnieka un naturālista Fēliksa de Asaras vārdā, kurš daudzus gadus pavadīja Laplatas upes apvidū, kur pētīja un aprakstīja dzīvniekus, tostarp atklājot daudzas zinātnei jaunas zīdītāju sugas.

Informācijas avoti

Catzeflis F., Patton J., Percequillo A., Weksler M. 2016. Dasyprocta azarae. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T6278A22198654. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T6278A22198654.en. Accessed on 5 May 2022.

Britannica, T. Editors of Encyclopaedia (2018, October 10). agouti. Encyclopedia Britannica. https://www.britannica.com/animal/agouti

Rekoske C. 2004. Dasyprocta azarae – Azara’s Agouti. – Vertebrate Collection. Department of Biology, University of Wisconsin – Stevens Point. https://www3.uwsp.edu/biology/VertebrateCollection/Pages/Vertebrates/Mammals%20of%20Paraguay/Dasyprocta%20azarae/Dasyprocta%20azarae.aspx. Accessed on 5 May 2022.