Sākums Dzīvnieki Amūras tīģeris

Amūras tīģeris

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Eiropas ex situ programma

Pasaules Sarkanā grāmata: nopietni apdraudēta suga (Endangered)

Starptautiskā ciltsgrāmata

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Carnivora – plēsēju kārta
Felidae – kaķu dzimta
Panthera tigris – tīģeris
Panthera tigris altaica – Amūras tīģeris

Izplatība savvaļā

Daudzas no tīģeru pasugām ir izmirušas, mūsdienās saglabājušās deviņas. Lielākā no tām ir Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), kas dabā sastopams Krievijas Tālajos Austrumos, neliels skaits – arī Ķīnā.

Krievijas pilsoņu kara pirmajos gados (pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā) Vladivostokā dislocētās Sarkanās armijas un baltgvardu vienības gandrīz noslaucīja no zemes virsas visus šī rajona tīģerus. Amūras tīģeri savvaļā saglabājās tikai Usūrijā – 30. gados bija palicis tikai 20–30 dzīvnieku.

Tīģeru medības PSRS aizliedza 1947. gadā, tika izveidoti dabas rezervāti un apkarotas malu medības. 80. gados Amūras tīģeru populācija bija atjaunojusies līdz ap 250 dzīvnieku. Tomēr iepriekš ļoti sarukušā skaita dēļ savvaļas populācijā bija ļoti zema ģenētiskā daudzveidība.

1987. gadā, tuvojoties PSRS sabrukumam, samazinājās arī likuma spēks un kārtība. Pastiprinājās nelegāla mežu izciršana, un parku pārraugu korumpētība atviegloja Amūras tīģeru malu medniecību, vēlreiz tos pakļaujot izmiršanas draudiem. Pie tam, sabrūkot PSRS, pavērās brīvāka pieeja Ķīnas tirgiem, kur ir liels pieprasījums pēc tīģeru kauliem, ko izmanto tautas medicīnā.

Amūras tīģerus paglāba 1992. gadā Sihotealina rezervātā uzsāktais Amūras tīģera projekts, kurā ietilpa gan pētījumi, gan reāli pasākumi tīģeru dzīves vides saglabāšanā un malu medību samazināšanā. 2007. gadā, kad vērtēja, ka Amūras tīģera savvaļas populācija pieaugusi līdz 400–550 dzīvniekiem, iepriekš par pasaules mērogā kritiski apdraudētu (Critically Endangered) atzītā pasuga tika novērtēta kā apdraudēta (Endangered).

Vai ir tiesa, ka

Tīģeri ēd lašus un vardes?
Amūras tīģeri atdarina Himalaju lāču balsi, lai tos nomānītu lejā no kokiem?
Metienā var būt septiņi tīģerēni?

Aizsardzība

Amūras tīģeris iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēts (EN – Endangered).
No 1966. gada tīģeru nebrīves populācijas datus reģistrē starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB).
Amūras tīģerim izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), pašlaik to koordinē Berlīnes zooparks (Tierpark Berlin) Vācijā.
Tīģeris iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Tīģeriem to dzīves vidē ir trīs galvenās prasības – labs aizsegs (pamežs), ūdens tuvums un pietiekams daudzums medījuma – lielo savvaļas pārnadžu (Amūras tīģerim – meža cūku un staltbriežu).
Tīģeri spēj pielāgoties dažādiem klimata apstākļiem – no tropu karstuma un mitruma līdz pat tundras –40ºC salam un dziļam sniegam. Tīģeri dažādās areāla vietās sastopami dažādos biotopos – tropu lietus mežos, mūžzaļajos mežos, mangrovju purvos, stepēs, taigā, kalnos.

Amūras tīģeris apdzīvo kalnu upju ielejas un mežu biezokņus, kur tuvumā ir ūdeņi un biezi niedrāji, kalnos sastopams egļu un kadiķu audzēs.

Tīģeru svītrainais kažoks palīdz tiem maskēties augājā. Amūras tīģeri dienā var veikt pat 60 km. Uzbrūkot medījumam, sasniedz ātrumu 65 km/h. Spēj lēkt līdz 10 m tālu. Tīģerim patīk ūdens, tas labprāt un labi peld, bez grūtībām šķērso 6–9 km platas upes un peldot var sasniegt 29 km/h.

Barība un barošanās

Tīģeri var būt aktīvi jebkurā diennakts laikā, bet visbiežāk medī naktī, kad aktīvs ir to medījums – savvaļas pārnadži. Medībās tīģeris paļaujas vairāk uz redzi un dzirdi, ne ožu. Priekšroku dod medībām biezā augājā. Lielajam medījumam no aizmugures vai sāniem pielavās, cik tuvu iespējams, tad uzklūp, nogāž un nogalina nožņaudzot. Tīģeris ir lielisks mednieks, tomēr sekmīgi ir, augstākais, 10% uzbrukumu. Kad paēdis, tīģeris atlikušo medījumu nosedz ar zāli un gružiem, lai pie tā atgrieztos turpmākajās dienās.

Aprēķināts, ka tīģera izdzīvošanai nepieciešami līdz 50 lielie medījumi gadā. Tīģeris vienā reizē var apēst līdz 40 kg gaļas, un tam nav nepieciešams ēst katru dienu.

Amūras tīģerim Krievijas Tālajos Austrumos galvenās medījuma sugas ir staltbrieži un meža cūkas (65–90% no visas barības). Citi medījumi – Mandžūrijas brieži, aļņi, Sibīrijas stirnas, Austrumāzijas brieži, muskusbriedīši, gorali. Ja pārnadžu populācijas samazinājušās, tīģeri regulāri medī un ēd brūnos un Himalaju lāčus (5–8% no Amūras tīģera barības tālajos austrumos, sevišķi lācēni), bet bijuši arī gadījumi, kad brūnais lācis nogalina tīģeri. Amūras tīģeri pat novēroti atdarinot Himalaju lāču balsi, lai tos pievilinātu (novilinātu lejā no koka, kur tie uzrāpušies). Sīkāki medījumi – zaķveidīgie (zaķi, truši, svilpējzaķi) un zivis (ieskaitot lašus).

Citu pasugu tīģeri pārtiek no vēl eksotiskākiem dzīvniekiem, kādi sastopami to areālā. To vidū ir dažādu sugu brieži, antilopes, savvaļas govis (ieskaitot gaurus, bantengus, ūdensbifeļus). Par tīģera lielo spēku liecina dokumentētais gadījums, kad tas pārvietojis nomedītu 700 kg smagu gaura bulli. Tīģeru barībā nonāk arī mājlopi – govis, bifeļi, zirgi, ēzeļi un kazas. Retos gadījumos nomedī Malajas tapīrus, ziloņus un jaunus degunradžus. Ja lielo medījumu maz, medī dzeloņcūkas, pērtiķus, žurkas, lielus putnus (pāvus, fazānus), bruņrupučus, vardes. Tīģeris var nogalināt arī tādus pretiniekus kā leopardi, krokodili un pitoni, lai gan plēsoņas parasti papūlas cits no cita izvairīties. Bijuši gadījumi, kad tīģeriem uzbrūk sarkano vilku bari.

Sabiedriskā uzvedība

Tīģeri dzīvo kā vientuļnieki, turoties cits no cita vismaz 2–5 km attālumā. Tomēr tīģeris nav pilnīgi nesabiedrisks – pieauguši tīģeri mēdz arī sanākt kopā, sevišķi, ja vērts dalīties medījumā. Pieaugušu mātīšu teritorijas reti pārsedzas, toties tēviņa teritorija pārsedzas ar 1–3 mātīšu teritorijām. Pāris laiku kopā pavada tikai riesta laikā.

Vairošanās un dzīves cikls

Pārošanās var notikt jebkurā sezonā, bet visbiežāk novembrī–aprīlī. Mātītes parasti dzemdē ik pa 2–2,5 gadiem vai pat retāk.

Grūsnība ilgst 93–111 dienas, visbiežāk ap 103. Tīģeriene dzemdē alā, klinšu plaisā vai biezā augājā ierīkotā migā. Metienā parasti ir 1–7 tīģerēni, visbiežāk 2–3. Mazuļu svars piedzimstot ir 780–1600 g. 6.–14. dienā tīģerēniem atveras acis. 2 mēnešu vecumā sāk iznākt no migas un iepazīstas ar cieto barību. Ar mātes pienu barojas 3–6 mēnešus, 5–6 mēnešu vecumā sāk doties medībās kopā ar māti. 11 mēnešu vecumā jaunie tīģeri ir apguvuši medību prasmes, bet māti parasti atstāj 2–3 gadu vecumā.

Līdz 2 gadu vecumam izdzīvo tikai puse no tīģerēniem, pie tam izdzīvo vairāk jauno mātīšu. Amūras tīģeru mātītes dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā, tēviņi – 4–5 gados. Tīģeru dzīves ilgums savvaļā parasti ir 8–10 gadi, lai gan var pārsniegt arī 20 gadu vecumu. Nebrīvē dzīvo 16–18 gadus, maksimums – 26 gadi.