Sākums Dzīvnieki Āfrikas koku dzeloņcūka

Āfrikas koku dzeloņcūka

Pasaules Sarkanā grāmata: droša suga (Least Concern)

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Rodentia – grauzēju kārta
Hystricidae – dzeloņcūku dzimta
Atherurus africanus – Āfrikas koku dzeloņcūka

Izplatība savvaļā

Āfrikas koku dzeloņcūkas sastopamas mežainos rajonos Āfrikas rietumu un centrālajā daļā – Beninā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Gabonā, Gambijā, Ganā, Gvinejā, Kamerūnā, Kenijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo Republikā, Kotdivuārā, Libērijā, Sjerraleonē, Sudānā, Togo un Ugandā. (Konstatētas arī Bioko – Ekvatoriālajai Gvinejai piederošā salā 32 km attālumā no kontinenta.)

Šobrīd nav informācijas par populācijas lielumu. Savā areālā Āfrikas koku dzeloņcūkas nav retums, bet, tā kā ir aktīvas naktī, tās reti redz.

Visbiežāk tās redzamas tirgos. Āfrikas koku dzeloņcūkas tiek plaši medītas pārtikai gandrīz visā izplatības areālā. Ekvatoriālajā Gvinejā tirgos vispopulārākās savvaļas dzīvnieku sugas ir Āfrikas koku dzeloņcūkas un zilie dukeri (Cephalophus monticola), abas šīs sugas kopā sastāda vairāk par pusi no tirgū nogādātajiem medījumiem.

Vai ir tiesa, ka

Āfrikas koku dzeloņcūkas pašas nerok alas?
Āfrikas koku dzeloņcūkām ir adatas uz vēdera?

Dzīves vide un pielāgojumi

Āfrikas koku dzeloņcūkas dzīvo lietus mežos un mežos gar upēm. Sastopamas no jūras līmeņa līdz pat 3000 m v.j.l. (Kamerūnas augstienē).

Aktīvas tikai naktī. Dienu pavada pazemē starp lielu koku saknēm, cauros stumbros, lielos, kritušos zaros, klinšu plaisās, termītu ligzdās un līdzīgās vietās. Acīmredzot pašas nerok alas, toties tās iekārto, migu izklājot ar augiem.

Galvenokārt uzturas uz zemes, bet nepieciešamības gadījumā veikli kāpelē.

Barība un barošanās

Pārtiek galvenokārt no zaļajiem augiem, mizas, saknēm, bumbuļiem un augļiem. Dažreiz ēd arī lauksaimniecības ražu, kukaiņus un maitu.

Sabiedriskā uzvedība

Barību meklē vienatā, toties kopīgo alu apdzīvo grupa. Āfrikas koku dzeloņcūku kolonijā ir 2–8 dzīvnieki – acīmredzot pāris kopā ar saviem pēcnācējiem no vairākiem metieniem. Grupai ir sava teritorija – 0,18–5 ha, to noteiktās vietās regulāri iezīmē ar mēslu kaudzītēm.

Vislabākajos rajonos var sadzīvot vairākas šādas Āfrikas koku dzeloņcūku grupas, kopā pat ap 20 dzīvniekiem.

Vairošanās un dzīves cikls

Nav noteiktas vairošanās sezonas, mātītēm ir 2–3 metieni gadā. Sugai ir grauzējiem ļoti garš grūsnības periods –100–110 dienas (ap trīsarpus mēnešiem). Metienā var būt 1–4 mazuļi, bet visbiežāk dzimst viens mazulis. Pēc tik ilga grūsnības perioda mazuļi dzimst labi attīstīti, lai gan ļoti mazi – 150 g (proporcionāli mazs svars tik lieliem grauzējiem). Dažas stundas pēc piedzimšanas mazuļiem jau atveras acis. Māte mazuļus zīda līdz 2 mēnešu vecumam, bet jau 2–3 nedēļu vecumā mazuļi sāk ēst arī cieto barību.

Jaunās dzeloņcūkas pieauguša dzīvnieka svaru sasniedz 2 gadu vecumā.

Dzīves ilgums – 15 gadi. Nebrīvē reģistrēta 22 gadus un 11 mēnešu nodzīvošana.

Mātītēm ir 2 pāri zīdekļu.

Dažādi fakti

Viens no lielākajiem grauzējiem Āfrikā: garums 35,5–57 cm, svars 1,5–4 kg.

Astes garums 10,2–26 cm, bet tā ir trausla un viegli lūst, un nereti to tā arī zaudē.

Šīs dzeloņcūkas kažociņš ar gandrīz pilnībā adatains, bet adatas uz galvas, kājām un vēdera ir mīkstākas. Visgarākās ir muguras adatas.

Informācijas avoti

Hoffmann, M. & Cox, N. 2016. Atherurus africanus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T2353A115061551. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T2353A22231384.en. Accessed on 28 July 2021.

Nowak R.M. 1991. Genus Atherurus – Brush-tailed Porcupines. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 896. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.

Atherurus africanus Gray, 1842 in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/5219892. Accessed on 2023-09-05.