08/07/2010

Jau ziņojām, (stāstu varat lasīt šeit) ka Līgo dienas pēcpusdienā trīs puiši, šņabīša atmiekšķētām sirdīm, uz Rīgas zoodārzu nogādāja jauku sivēnmeiteni, kura, par godu atvešanas dienai, tika nodēvēta par Līgu. Zoodārza rīcībā nav informācijas, vai svētku ugunskuram sākotnēji nolemtā sivēna apžēlotāji atrada citu uzkožamo Līgovakara galdam, bet sivēns izrādījās ļoti komunikabls, draudzīgs un krietni izbadējies.

Ievērojot visus priekšrakstus, Līgas veselības stāvoklis tika novērots karantīnas telpās un aizvakar, pēc nepieciešamās vakcinācijas, viņa saņēma Eiropas normatīviem atbilstošu identifikācijas zīmi ausī.

Tā kā sivēnmeitene ceļu uz zoodārzu bija mērojusi tramvajā, piesieta saitītē, arī uz jauno mājvietu zoodārza „Lauku sētā” viņai tika piedāvāts doties pašai savām kājām. Kaut ceļā vairākkārt (kad sivēna nodomi nesakrita ar darbinieku nosprausto maršrutu) notika vētraina sadziedāšanās ar Dziesmu svētku dalībniekiem, pārcelšanās noritēja visai raiti un, Valmieras Viestura vidusskolas deju kolektīva iedrošināta, cūciņa, pēc iestiprināšanās ar āboliņa salātiem un attiecību noskaidrošanas ar kazlēniem, uzsāka iepazīšanos ar 3 pastāvīgajiem „Lauku sētas” cūkaploka iemītniekiem.

Tā kā Līga ir augumā mazāka par saviem jaunajiem kaimiņiem, viņai savu vietu pie siles iekarot neklāsies viegli. Tomēr, ņemot vērā viņas skarbo dzīves pieredzi, šī cīņa viņai varētu būt pa spēkam.

„Lauku sētas” apmeklētāji Laimīgo Līgu varēs atšķirt ne tikai pēc mazāka auguma un salīdzinoši garākas vilnas, bet arī pēc astītes – Līgai vienīgajai tā ir sugai raksturīgā garumā un savīta gredzenā, kā jau kārtīgai cūkai pienākas.