Padomju gadi un Atmodas noskaņas

1960. gada aprīli par Zooloģiskā dārza direktoru iecēla Jevgēņiju Bobrovu no Maskavas Kažokzvēru institūta.

Gada beigās ieviesa „Stacionāro zootehnisko novērojumu žurnālus”.

1961.  gada novembrī Rīgā notika 1. Baltijas zooloģisko dārzu konference. Piedalījās 30 speciālisti no Ļeņingradas, Tallinas, Rīgas, Kauņas un Kaļiņingradas dārziem.

1962.  gadā notika RZD 50. jubilejai veltīta konference.

1966. gadā izdeva V. Brutānes, V. Gubareva un I.Helmuta grāmatiņu „Visi bērni skaisti” – veltījumu nīlzirgu Sindas un Jonasa pirmajam, 1964. gadā dzimušajam  mazulim Sairai. Savas dzīve slaikā šis nīlzirgu pāris Rīgas Zooloģiskajā dārzā uzaudzināja 11 mazuļus.

Ar 1971.  gada maiju direktora pienākumus sāka pildīt Visvaldis Makstenieks.

1972.  gadā zooloģiskajā dārzā sarīkoja "Zivju dienas" ar konsultācijām un vietējo zivju skati. Zivju dienu tradīcija turpinājās arī vēlākos gados.

No 1977.  gada novembra līdz 1985. gada augustam Zooloģiskā dārza direktore bija Ruta Kazarova.

1979.  gadā uzbūvēja lāču māju. Rekonstruēja veterināro ambulanci. Kopumā dārzā bija 367 sugu 2149 dzīvnieki.

Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes Izpildkomiteja pieņēma lēmumu „Par Rīgas Zooloģiskā dārza rekonstrukciju, paplašināšanu un labiekārtošanu 1980.-85. gados”. Šis lēmums paredzēja t.s. „šefību” – 18 pilsētas uzņēmumi un transporta organizācijas uzņēmās atbildību par atsevišķu būvju un teritoriju remontu, uzturēšanu un labiekārtošanu. Ģenerālplāns paredzēja paplašināt dārza teritoriju līdz 46 ha.

No 1980. līdz 1985. gadam uzcēla t.s. kažokzvēru rajonu, flamingu māju, ķenguru un jaku mītnes, pēc rekonstrukcijas atvēra terāriju, nīlzirgu, kiangu mītnes.

Izveidoja bakterioloģisko pētījumu laboratoriju.

No 1981. gada 26. līdz 28. februārim Rīgas zoodārzs organizēja Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu konferenci.

1982.  gadā Dārza 70.  jubilejā Rīgā notika zooloģisko dārzu darbinieku vissavienības konference-seminārs. Tajā piedalījās pārstāvji no 29 zooloģiskajiem dārziem, PSRS un LPSR Kultūras ministrijām, Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes, LPSR Zinātņu akadēmijas, PSRS Dabas aizsardzības institūta, Zoocentra, PSRS Valsts cirka u.c. organizācijām. Konferences materiāli apkopoti un izdoti 1986. gadā.

Kopš 1982. gada Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbojas ar t.s. sadraudzības pilsētu Kobes (Japānā) un Rostokas (Vācijā) zooloģiskajiem dārziem. No Kobes zooloģiskā dārza saņēmām pirmos Japānas makakus, bet no Rostokas zooloģiskā dārza Kadjakas lāču mātīti Hercingu. Sadarbība turpinās arī mūsdienās.

1980-tajos un 90-tajos gados Rīgas Zooloģisko dārzu bieži apmeklēja Dz. Rinkule-Zemzare. Rakstniece zīmēja dzīvniekus, publicēja rakstus presē un izdeva grāmatas ar savām ilustrācijām.

No 1985. gada 18. līdz 21. martam  Rīgā notika Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu sanāksme „Reto un izzūdošo dzīvnieku sugu audzēšana nebrīvē”.

Zooloģiskā dārza ornitologs Guntis Graubics uzsāk migrējošo pūču uzskaiti LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģiskajā stacionārā.

No 1985. gada 1. augusta direktores pienākumus pildīja Ludmila Matajeva.

1987. gadā Zooloģiskajā dārzā izveidoja Ekoloģijas laboratoriju, kura 1988. gadā sāka realizēt Eiropas kokvardes reintrodukcijas programmu.

1987. gada 18.-23. augustā notika Rīgas Zooloģiskā dārza 75. gadadienai veltīta Vissavienības zinātniski praktiskā konference un Pilsētas svētki Zoodārzā.

Pabeidza kapitālo remontu pērtiķu mājā.

No 1987. līdz 1989. gadam Zooloģiskais dārzs izdeva gada pārskatus (redaktors Anatolijs Giļovs) ar dzīvnieku sistemātisko sarakstu.

No 1988. gada 11. novembra direktora pienākumus pildījazooloģiskā dārza kolektīva ievēlētais Juris Zvirgzds.

Kopš 1989. gada 24. augusta Zooloģiskā dārza direktors bija Ilgvars Pūkainis.

1990. gada 5. aprīlī piedzima Zuzanna – vienīgais Āzijas ziloņa mazulis Zoodārza vēsturē.