Zooloģiskā dārza atjaunošana

1932. gada 2. novembrī Zemkopības ministrijas Meža departamenta telpās notika Zooloģiskā dārza dibināšanas sēde, kurā piedalījās 11 ieinteresētas personas, kā arī preses pārstāvji. Sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi:

• zooloģiskā dārza dibināšana,
• meža zvēru un putnu aizsardzība Latvijā.

Ņemot vērā zooloģiskā dārza lielo izglītojošo lomu, docents L. Āboliņš ierosināja iesākumam eksponēt dārzā Latvijas zvērus un putnus.

Izveidoja Zooloģiskā dārza rīcības komiteju.

No 1933. gada 1. jūlija Rīgas pilsēta iznomāja Mežu departamentam daļu no bijušā zooloģiskā dārza gruntsgabala 34 052 kvadrātmetru platībā līdz ar ūdens lietošanas tiesībām Ķīšezerā par vienu latu lielu nomas maksu gadā.

Atgūtajā teritorijā izvietoja 48 sugu 124 dzīvniekus.

Par dārza direktoru-rīkotāju ievēlēja Mežu departamenta vecāko entomologu  Laimoni Gailīti (attēlā).

1933. gada 24. septembrī vērās jaunie zoodārza vārti (netālu no tagadējā 11. tramvaja galapunkta) un mednieku tauru sasaukšanās ziņoja par valdības pārstāvju ierašanos. Pirmie apmeklētāji devās apskatīt glīti ierīkoto dārzu.

Lai dārzu apmeklētu pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu, rīcības komiteja noteica iespējami zemu ieejas maksu: pieaugušajiem 20 santīmu, bērniem, jaunatnei un kareivjiem 10 santīmu, ekskursantiem – 5 santīmi.

Biedrību „Latvijas Zooloģiskais dārzs” oficiāli reģistrēja 1933. gada 19. decembrī. To dibināja Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas pilsētas valdes, Izglītības ministrijas skolu departamenta un žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" pārstāvji.

Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Mežu departamenta vicedirektoru Jāni Robežnieku.

Statūtos bija noteikti biedrības mērķi:

• modināt un izkopt sabiedrības interesi par Latvijas un svešzemju dabu vispār un par dzīvnieku valsti it sevišķi; veicināt dabas un tās dzīvnieku aizsardzību; [..]
• dibināt iestādes dabas un tās dzīvnieku novērošanas un pētīšanas vajadzībām.

1934. gada 1. maijā Mežu departaments nodeva zoodārzu biedrībai „Latvijas zooloģiskais dārzs”.

1935. gada augustā, pēc ilgām pārrunām un strīdiem ar sociālās apgādības nodaļu, visu bijušo zoodārza teritoriju nodeva biedrībai "Latvijas zooloģiskais dārzs" uz 25 gadiem. Zooloģiskajam dārzam atkal piederēja galvenie vārti, kantora ēka un teritorijas ap tām.

Kopš 1935. gada decembra Zooloģiskā dārzā atradās Mežu departamenta muzejs (tagadējā terārija telpas), ar kuru varēja iepazīties visi apmeklētāji.

Attēlā:

Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētāji

1936. gadā izbūvēja grauzēju mītni ar 18 sprostiem, turpināja ceļu izbūvi un bruģēšanu, iekārtoja elektrisko apgaismošanu, izbūvēja galvenās ūdensvada maģistrāles un uzsāka publisko ateju izbūvi.

1937. gadā Zooloģiskajā dārzā bija 106 sugu dzīvnieki, bet biedrībā „Latvijas zooloģiskais dārzs” bija 83 aktīvie, 2 mūža un 12 goda biedri.

Izdeva zooloģiskā dārza plānu, kas stipri atviegloja dārza apskati. Plāns iespiests divās krāsās. (attēlā)

Vasarā Rīgas telefona kantoris ierīkoja dārzā telefona automātu.

1938. gadā pabeidza tīģeru sprosta izbūvi un uzsāka pērtiķu mītnes pārbūvi.

Galvaspilsētas valde izbūvēja gar Meža prospektu ietvi no cementa plāksnēm.

1939. gadā pēc arhitekta A. Kalniņa projekta uzbūvēja lauvu mītni ar plašu brīvdabas novietni un 5 plašiem iekšsprostiem ar centrālo apkuri (attēlā).

Pārbūvēja rāpuļu mītni (krokodilu māju): ierīkoja centrālo apkuri, jumta apgaismošanu, iekšsprostus nodalīja no publikas ar stikla sienām.

Kamieļiem, lamām, ēzeļiem, stirnām un aļņiem izbūvēja mītnes no pusbaļķiem ar šīfera jumtu.

Zooloģiskajā dārzā tolaik bija 112 sugu 311 dzīvnieki.

1939. gadā žurnālā Atpūta publicēja deviņus Ērika Ādamsona aprakstus par Zooloģiskā dārza dzīvniekiem.