dzivnieks

Rotšilda žirafe

rotsilda_zirafe.jpg

Vai tā ir tiesa, ka

■ Āfrikas savannās žirafes spēj mēnesi iztikt bez ūdens?
■ Žirafēm grūsnība ilgst 15 mēnešus?
■ Žirafēns piedzimstot krīt no 2 m augstuma?

 

Zoodārzā

Rīgas zoodārzā mīt četras žirafes.

■ Piks – dzimis Lodzas zoodārzā (Polijā) 2002. gada 3. jūlijā, Rīgā ieradās 2007. gada 25. septembrī.
■ Periskops – dzimis Lodzas zoodārzā (Polijā) 2002. gada 2. maijā, Rīgā ieradās 2007. gada 27. septembrī.
■ Usmi – dzimis Lodzas zoodārzā (Polijā) 2006. gada 20. jūlijā, Rīgā ieradās 2008. gada 8. aprīlī.
■ Kimi – dzimis Liberecas zoodārzā (Čehijā) 2007. gada 24. jūlijā, Rīgā ieradās 2009. gada 21. aprīlī.

Periskops un Usmi ir brāļi, savukārt Piks ir viņiem pusbrālis (visiem kopīgs tēvs).

Līdz ar ceturtā Žirafu mājas iemītnieka ierašanos ir realizēts Rīgas zoodārza nodoms izveidot četru žirafu grupu, lai pilnībā pārbaudītu jaunās mītnes iespējas un dzīvnieku kopēju prasmes šo dzīvnieku aprūpē. Tagad ir izpildītas arī žirafu Eiropas programmas (EEP) koordinatoru prasības, un tuvākajos gados varēsim cerēt uz dažu žirafu tēviņu nomaiņu pret mātītēm, lai izveidotu vairošanas grupu.

Visu žirafu transportēšanas izmaksas sedza:

LMT_sirsnigs.jpg

Līdz šim žirafes Rīgas zoodārzā bija laika posmā no 1972.–1979. gadam, kad tās mitinājās vecajā Ziloņu mājā. Diemžēl drēgnās telpas žirafu turēšanai nebija piemērotas un apmeklētāju tik iemīļotie dzīvnieki slimoja, līdz gāja bojā.

Ja vēlaties palasīt vairāk par žirafēm mūsu zoodārzā:

 Leimane D., Hrščenoviča E. 2007. Žirafu vēsture Rīgas zoodārzā. –
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2007. 7. lpp. (106.74 KB)

 RNZD 2007. Jaunā Žirafu māja. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2007.
3.–6. lpp. (368.32 KB)

Izplatība savvaļā

Žirafes sastopamas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Savvaļā pašlaik ir ap 100 000 žirafu, bet to skaits samazinās. Žirafes jau ir izzudušas gandrīz visā Āfrikas rietumdaļā. Dienvidāfrikā, kur žirafes bija jau izzudušas, tās reintroducētas medību rezervātos.

Žirafēm izšķir deviņas pasugas. Rīgas zoodārzā pārstāvētās Rotšilda žirafes dabā sastopamas Ugandā un Kenijas ziemeļu un centrālajā daļā.

Sugas saglabāšana

■ Visu pasugu žirafu turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.

Dzīves vide

Sausas savannas, skraji meži, sevišķi, kur pārsvarā ir žirafu iecienītais barības augs – akācijas. Tā kā žirafes dzer reti, tām nav nepieciešamības pastāvīgi uzturēties ūdenskrātuvju tuvumā.

Barība

Žirafes pārtiek no lapām, ziediem un augļiem. Barībā izmanto daudzas koku sugas, bet visvairāk akācijas – galvenā žirafu barība ir akāciju lapas. Žirafu mātītes ir izvēlīgākas barības augu izvēlē, labprātāk ēdot barojošākus augus.

Barošanās aizņem 16–20 stundas dienā. Žirafēm kopumā vajadzīgs mazāk barības nekā citiem lielajiem augēdājiem, jo lapas ir barojošākas nekā zāle, un arī tāpēc, ka žirafēm gremošanas sistēma darbojas efektīvāk. Pieaudzis žirafu tēviņš dienā var patērēt pat 66 kg barības. Tomēr vietās, kur barības avots ir nabadzīgs, žirafes iztiek ar tikai 7 kg barības dienā.

Plūkt lapas no koku galotnēm žirafei palīdz garā mēle (45 cm), šaurais purns un elastīgā augšlūpa. Akācijām ir adatas, bet žirafu dzerokļi tās saberž.

Atgremojot apēsto barību, žirafes neapguļas kā daudzi citi atgremotāji dzīvnieki.

Ja pieejams ūdens, dažreiz padzeras. Nedēļā patērē ap 7,5 litru ūdens, taču spēj bez dzeršanas iztikt vairākas nedēļas, ja ne mēnešus.

Žirafes arī ēd savannas zemi vietās, kur tā bagāta ar sāļiem un minerālvielām.

Dzīves cikls

Žirafes ir sabiedriskas un dzīvo 10–20 dzīvnieku baros, bet novēroti arī 70 dzīvnieku bari. Var būt mātīšu grupas, tēviņu grupas, mātīšu grupas ar mazuļiem, vai dažāda dzimuma un vecuma žirafu grupas. Žirafes mēdz klaiņot arī vienatnē, ja tā vēlas.

Tēviņi baros nodibina noteiktu hierarhiju, ko nosaka spēkojoties. Tēviņi nostājas blakus viens otram un, vēzējot galvas, dod triecienus viens otram pa sāniem.

Mātītes dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā, bet vairoties parasti sāk nākošajā gadā; tēviņi dzimumgatavību sasniedz 4–5 gadu vecumā, bet vairoties sāk 7 gadu vecumā. Žirafes ir poligāmas, tēviņi rūpīgi sarga mātītes no citu tēviņu uzmanības.

Pārošanās notiek lietus sezonā, dzemdības – sausajos mēnešos. Grūsnība ilgst ap 15 mēnešiem (400–468 dienas). Žirafu māte dzemdē, stāvot kājās vai ejot, un žirafēns piedzimstot krīt no 2 m augstuma. Žirafēns dzimstot sver vidēji 50–58 kg. Parasti dzimst viens mazulis, retos gadījumos – divi. Žirafēni ar mātes pienu barojas 12–13 mēnešus.

Kad mazuļi ir 3–4 mēnešus veci, mātes tos nogādā "bērnudārzos". Žirafu mātes uz maiņām pieskata "bērnudārzus". Tas ļauj žirafēnu mātēm doties tālākās gaitās – līdz 200 m tālu – baroties un pie ūdens.

Žirafēm mazuļi var dzimt ik pēc 20–30 mēnešiem.

Dzīves ilgums – 10–15 gadi, nebrīvē 20–27 gadi, rekords – 36 gadi. Mātītes spēj vairoties līdz 20 gadu vecumam.

Dažādi fakti

Žirafes spēj skriet ar ātrumu 32–56 km/h un šādā gaitā veic ievērojamus attālumus.

Žirafe ir augstākais sauszemes dzīvnieks. Augstuma rekords ir 5,88 m. Žirafu mātītes ir par 0,7–1 m zemākas par tēviņiem.

Žirafu tēviņi sver līdz 1930 kg, mātītes – līdz 1180 kg.

Žirafēm ir 9 pasugas. Tām visām ir atšķirīgs plankumojums. Arī katrai žirafei ir individuāls plankumu raksts, kas tāds saglabājas uz visu mūžu. Mainīga ir tikai krāsas intensitāte – tā atkarīga no gadalaika un arī dzīvnieka veselības.

Žirafes kakls sastāv no 7 pagarinātiem skriemeļiem tāpat kā gandrīz visiem citiem zīdītājiem. Kakla garums var sasniegt 3,3 m.

Melnais pušķis žirafes astes galā palīdz aizdzīt mušas un citus kukaiņus.

Parasti uzskata, ka žirafes neizdod nekādas skaņas. Tā nav tiesa. Žirafes savā starpā sazinās ar infraskaņu, bet reizēm izdod arī cilvēka ausij saklausāmu balsi. Žirafu māte ar mazuli sazinās, izdodot svilpieniem līdzīgas skaņas, bet pazudušu mazuli meklējot, māte bauro. Žirafēnu atbilde mātei izklausās pēc blēšanas vai ņaudēšanas. Tāpat žirafes dažādas skaņas izdod riesta laikā.

Žirafēm ļoti svarīga ir redze, ko tās ļoti labi izmanto sava lielā auguma dēļ. Žirafes tā spēj lielā attālumā pamanīt plēsoņas. Aizsardzībai noder arī plankumainais tērps, kas ļauj maskēties lapotnē. Žirafes visneaizsargātākās ir, kamēr guļ uz zemes, pieliekušās barojas no zemes vai dzer.

Galvenie dabiskie ienaidnieki – lauvas, bet žirafes medīt var arī leopardi un hiēnas, tāpat iespējami krokodilu uzbrukumi. Plēsoņas parasti uzbrūk jaunām, novārgušām vai vecām žirafēm. Pieaugušās žirafes pret šiem plēsoņām sevi parasti spēj aizstāvēt, zibenīgi sperot ar priekškājām.

Augstais stāvs un garās kājas dod daudz priekšrocību. Taču tajā pašā laikā žirafēm tas var radīt grūtības mitrās, purvainās vietās. Arī lielās upes ierobežo žirafu gaitas.

Žirafes no ērcēm pasargā putni Buphagus africanus, kas nometas uz žirafu muguras vai kakla un nolasa ērces.

Žirafes latīniskajā nosaukumā vārdā "camelopardalis" izmantots eiropiešu izmantotais agrīnais žirafu nosaukums, kas dzīvniekam piedēvēts, atsaucoties uz to, ka žirafe izskatās pēc kamieļa un leoparda reizē. Angļu valodā vārdu "Camelopard" žirafes apzīmēšanā lietoja 14.–19. gs. Žirafes šādi arvien sauc āfrikandu valodā (Dienvidāfrikā).

Vārds "žirafe" radies no arābu vārda "ziraafa" vai "zurapha", kas nozīmē dzīvnieku bars vai garš. Vārdu "Giraffa" angļu valodā lieto no 16. gs.

Ir vairākas teorijas par to, kāpēc izveidojies žirafu garais kakls. Parastais skaidrojums ir, ka tāds evolūcijas gaitā attīstījies, lai žirafes varētu baroties ar lapām koku galotnēs, kam citi dzīvnieki netiek klāt. Ir vēl cita teorija – ka garie kakli attīstījušies sākotnēji tēviņiem, tā dodot garkaklainākajiem dzīvniekiem priekšrocības "kaujās ar kakliem", kas savukārt ļāva šiem dzīvniekiem dominēt un izpelnīties mātīšu uzmanību. Šī teorija balstās uz norādēm, ka žirafes ļoti bieži barojas ar zemiem krūmiem (tad kāpēc kaklam būtu jābūt garam?), kā arī, ka tēviņu kakli ir garāki nekā mātītēm. Tomēr šī otrā teorija plašu atzinību nav ieguvusi.

Žirafēm ir ļoti liela sirds – tā sver 10 kg un garuā sasniedz 60 cm. Tas arī saprotams, jo žirafes sirdij jārada apmēram divreiz lielāks asinsspiediens nekā cilvēka sirdij, lai asinsriņķošana varētu pacelties žirafes ķermeņa augstumā, t.sk. nodrošinot ar skābekli smadzenes.

Garā mēle (45 cm) žirafēm palīdz ne vien baroties, bet arī ļauj tikt galā ar kukaiņiem, kas nometušies jebkurā vietā uz žirafes "sejas".

Žirafei vajadzīgs ļoti maz miega, mazāk nekā gandrīz visiem citiem zīdītājdzīvniekiem. Diennaktī žirafe ir aizmigusi 10 minūtes–2 stundas, vidēji – 1,9 stundas dienā.

 

Sagatavoja Laura Līdaka un Elīna Gulbe

 

Latviski: Rotšilda žirafe
Angliski: Baringo Giraffe
Latiniski: Giraffa camelopardalis rothschildi
Krieviski: Жираф Ротшильда


Kalendārs

27 28 29 30 01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Rīgas Zoodārzs Twitterī  Rīgas Zoodārzs draugiem.lv Rīgas Zoodārzs Facebookā

No 9. oktobra Rīgas Zoodārzs pāriet uz Ziemas darbalaiku. Savukārt no 15. decembra sāksies Ziemas naktis Zoodārzā

biletes_zoo.jpg 

Ziemā Zoodārza filiāles Cīruļi kases atvērtas no plkst. 10.00-16.00

biletes_ciruli.jpg

vitrual_tropmaja.gif

VisitLatvia_200x83gif.gif

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg