dzivnieks

Meža cūka

meza_cuka.jpg

Vai tā ir tiesa, ka

■ Savvaļas meža cūkas var sasniegt pat 300 kg svaru?
■ Meža cūkām Eiropā dzimst vairāk sivēnu nekā ASV?
■ Vācijā meža cūkas apmāca narkotiku meklēšanā?

 

Zoodārzā

Meža cūkas apskatāmas zoodārza filiālē "Cīruļi".

Izplatība savvaļā

Meža cūka sastopama visur – kā savvaļas forma vai klaiņojoša domesticētā forma tā sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Meža cūkas dabiskais areāls ietver Eirāziju, Āfrikas ziemeļus, Malajas arhipelāgu. Vēl citur cūkas introducētas – ar nodomu vai bez – izbēgot un sākot savvaļā dzīvot mājas cūkām. Lielas mājas cūku klaiņojošās populācijas ir Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Indonēzijā.

Aprakstītas vismaz 25 meža cūku pasugas, no tām Latvijā sastopama nominālā pasuga Sus scrofa scrofa. Meža cūka savvaļā vairs nav sastopama Dānijā (pēdējā meža cūka nošauta 19. gs.), Norvēģijā, Īrijā, Ēģiptē. Bijusi izzudusi un pēc tam reintroducēta Lielbritānijā (kur izmira 13. gs. sākumā) un Zviedrijā.

Dzīves vide

Apdzīvo visdažādākos biotopus, t.sk. sastopamas kalnos līdz 3000–4000 m augstumam. Latvijā visvairāk meža cūku mīt lapkoku un jauktos mežos.

Barība

Visēdājas, bet 90% barības ir augļi, sēklas, saknes un bumbuļi. Nozīmīgākās meža cūku barības sastāvdaļas:

■ augu saknes, sakneņi, gumi, bumbuļi, sīpoli – visos gadalaikos;
■ augsnes fauna, galvenokārt sliekas un kukaiņu kāpuri un kūniņas, arī gliemji un citi bezmugurkaulnieki – visos gadalaikos;
■ augu zaļās virszemes daļas, bet sevišķi ozolzīles, rieksti, dažādi augļi un sēklas – vasarā un rudenī uzbarošanās periodā;
■ sīki mugurkaulnieki – abinieki, rāpuļi, putni un to olas, kukaiņēdāji, grauzēji un citu zīdītāju mazuļi – pavasarī un vasarā;
■ dažāda lieluma ievainoti un krituši dzīvnieki – galvenokārt ziemā un agri pavasarī.

No lauksaimniecības kultūrām labprāt ēd sakņaugus, it īpaši kartupeļus, pākšaugus, kukurūzas un vasarāju graudus.

Dzīves cikls

Dzīvo ģimenēs vai dažāda lieluma grupās, vienīgi pieaugušie kuiļi klaiņo vieni.

Meža cūkas ir poligāmas. Mātītes dzimumgatavību sasniedz 1,5–3 gadu vecumā. Riests ilgst 1–1,5 mēnešus, visbiežāk decembrī. Starp tēviņiem notiek asas riesta cīņas. Grūsnība ilgst 4–4,5 mēnešus. Metienā var būt 2–12, bet visbiežāk 5–6 mazuļi. Mazuļi dzimst marta beigās–maijā, bet novēroti arī ļoti vēli metieni, kad mazus, svītrainus sivēnus sastop vēl vēlu rudenī. Mātes mazuļus zīdī 2,5–3,5 mēnešus, bet jau 2–3 nedēļas veci mazuļi parādās ārpus midzeņa un sāk mācīties meklēt barību.

ASV meža cūkām ir mazāki metieni (vidēji 3,5–5 sivēni) nekā Eiropā.

Meža cūku dzīves ilgums 10–12 gadi, bet zināmi arī 27 gadus nodzīvojuši dzīvnieki.

Dažādi fakti

Cūka ir viens no primitīvākajiem pārnadžiem ar vienkāršu kuņģa uzbūvi.

Meža cūkas dažādās areāla daļās var būt dažāda lieluma. Vidējais svars ir 50–90 kg, bet, piemēram, Rumānijā un Krievijā meža cūkas sasniedz pat 300 kg. Kopumā Eirāzijā raksturīgi, ka, jo tālāk uz ziemeļiem, jo cūkas ir lielākas, bet mazākām ausīm.

Kā ieroči un darba rīki meža cūkām kalpo nepārtraukti augošie ilkņi. Tēviņu apakšējo ilkņu garums ir ap 20 cm (t.sk. tikai 10 cm redzams ārpus mutes), izņēmuma gadījumos var sasniegt 30 cm.

Meža cūkas ir vienīgie pārnadži, kas rok alas.

Ja tiek pārsteigta vai apdraudēta, meža cūka enerģiski aizstāvas – it sevišķi māte ar mazuļiem. Meža cūku uzbrukumi cilvēkiem parasti nav bojāeju nesoši, bet var radīt nopietnas traumas.

2007. gadā meža cūku skaits Vācijā pieauga par 320% – vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Sekas – izrakņāta un nopostīta lauksaimniecības raža, nogalināti mājdzīvnieki, izmīdīti dārzi un pat kapsētas. Visvairāk bažu sagādā biežāki kļuvušie meža cūku uzbrukumi cilvēkiem un cūku drudža izplatības draudi. Pētot negaidītā populācijas pieauguma cēloņus, secināja, ka Vācijā meža cūkām ir lielāki sivēnu metieni nekā citur – vidēji 6–8 sivēni, kamēr citās valstīs vidēji 4–5.

Mājas cūka

Uzskata, ka cūkas domestikācija notikusi 9000 gadus pirms mūsu ēras Tuvajos Austrumos un (paralēli) Ķīnā (cita versija – Ķīnā 4900 gadus pirms mūsu ēras) vai (vēl cita versija) 10 000 gadus pirms mūsu ēras Taizemē. Fosiliju DNS pētījumi pierāda, ka Eiropā pirmās mājas cūkas ievestas no Tuvajiem Austrumiem. Šķiet, ka iepazīšanās ar jauno mājdzīvnieku iedvesmojusi eiropiešus noņemties ar meža cūku domestikāciju pašiem, jo Tuvo Austrumu cūku gēni vēlāk Eiropas cūkām izzuduši.

Cūka bija sevišķi piemērota domestikācijai savu pielāgošanās spēju un visēdājas dabas dēļ. Tā pieņemas svarā ātrāk nekā citi mājlopi, tai ir lielāki metieni, to var barot ar cilvēka atkritumiem.

Domestikācijas gaitā cūkām izveidojusies dažāda krāsa, astes garums, purna forma.

Uzskata, ka cūkas ir pat gudrākas par suņiem. Tās augstu vērtē cirkus dzīvnieku dresētāji – cūkas ātri mācās, tām ir laba atmiņa. Cūkas spēj ne vien var atkārtoti demonstrēt cirkus trikus – tādus kā lekšana caur riņķi un staigāšana pa virvi, bet arī risināt nelielas problēmas, piemēram, attaisīt durvju aizbīdņus.

Izcilās ožas dēļ cūkas izmanto dažādiem praktiskiem uzdevumiem. Francijā cūkas apmācītas trifeļu meklēšanā. Vācijā policijas spēkiem ir narkotiku saošanā apmācītas meža cūkas. Bet jau Senajā Ēģiptē cūkas izmantoja stādījumu veidošanā – to apaļās nagu pēdas lielumā un dziļumā lieliski atbilst sēklu sēšanas vajadzībām.

Jūdiem un musulmaņiem cūkgaļa ir stingrs tabu. Tas nav droši zināms, bet iespējams, ka cūkgaļas ēšanas aizliegšanas sākotnējais cēlonis bijis tas, ka gaļa var saturēt slimību izraisītājus. Nepietiekami termiski apstrādātas cūkgaļas ēdāji var inficēties ar trihinellām, lenteņiem vai brucelozi, ko nereti pārnēsā meža cūkas.

Klaiņojošu mājas cūku populācijas videi daudzviet radījušas lielu postu. To agresivitāte un spēja ēst praktiski visu padara cūku par vispostošāko introducēto dzīvnieku pasaulē. Savvaļas cūkas rokot izposta veģetāciju, rada bedres, ēd vietējos dzīvniekus, t.sk. uz zemes ligzdojošos putnus ar visām olām. Posta arī ražu.

Meža cūkas mitoloģijā

Grieķu mitoloģijā sevišķi pazīstamas ir divas cūkas. Negantākā no tām bijusi Kalidonas mežakuilis. Kalidonas pilsētas valdnieks Oinejs kādu gadu nav ziedojis Artemīdai labāko daļu no jaunās ražas. Artemīda apvainojusies un par sodu Kalidonai uzsūtījusi milzīgu mežakuili, kas izpostījis laukus, nogalinājis cilvēkus un pārvērtis valsti postažā. Lai noķertu nezvēru, Oinejs sarīkojis medības, kuras vadījis viņa dēls Meleagrs un piedalījušies izcilākie tālaika Grieķijas varoņi. Pēc deviņu dienu ilgām dzīrēm sākušās medības izvērtušās nepieredzēti bīstamas. Kad suņi izdzinuši mežakuili no meža, tas uzbrucis medniekiem un daudzus ievainojis. Pirmo bultu, kas trāpījusi mežakuilim, raidījusi Atalante, bet zvēru ar šķēpu nogalinājis Meleagrs. Kampaņā bojā gājušie: Eiritions (kam nejauši trāpījis znota Pēleja kuilim mestais šķēps), Pleksips (viens no Meleagra tēvočiem, Meleagrs to nogalinājis dusmās, kad tēvoči atņēmuši Atalantei Meleagra uzdāvināto mežakuiļa ādu), pats Meleagrs (ko, padzirdējusi par viņa rīcību, nogalinājusi paša māte Alfeja, iemezdama ugunī dēla dzīvības pagali), Meleagra māte Alfeja un sieva Kleopatra (abas izmisumā darījušas sev galu pēc Meleagra bojā ejas).

Arī Erimanta mežakuilis bijis mežonīgs dzīvnieks. Tas dzīvojis Erimanta kalnā un bijis izpostījis turpat visu Arkādiju. Mikēnu valdnieks Eristejs devis Hēraklam uzdevumu šo zvēru noķert, un, to izdarīdams, Hērakls veicis savu ceturto varoņdarbu. Viņš nokausējis mežakuili, trenkādams pa dziļo sniegu kalna virsotnē, tad sasējis un aizvedis uz Mikēnām.

 

Sagatavoja Elīna Gulbe

 

Latviski: Meža cūka
Angliski: Wild Boar
Latiniski: Sus scrofa scrofa
Krieviski: Кабан


Kalendārs

27 28 29 30 01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Rīgas Zoodārzs Twitterī  Rīgas Zoodārzs draugiem.lv Rīgas Zoodārzs Facebookā

No 9. oktobra Rīgas Zoodārzs pāriet uz Ziemas darbalaiku. Savukārt no 15. decembra sāksies Ziemas naktis Zoodārzā

biletes_zoo.jpg 

Ziemā Zoodārza filiāles Cīruļi kases atvērtas no plkst. 10.00-16.00

biletes_ciruli.jpg

vitrual_tropmaja.gif

VisitLatvia_200x83gif.gif

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg