dzivnieks

Meža sesks

meza_sesks.jpg

Vai tā ir tiesa, ka

■ Sesks spēj pievarēt medījumu, kas ievērojami lielāks par pašu?
■ Seskus izmanto trušu medībās?
■ Mājas seski rada problēmas Anglijā?

 

Zoodārzā

Ar meža sesku var iepazīties zoodārza ārpilsētas bāzē "Cīruļi".

Izplatība savvaļā

Meža seski ir izplatīti visā Eiropā. Reti tie ir vienīgi Lielbritānijā, kur no 19. gs. sākuma līdz 20. gs. 20. gadiem suga tika uzstājīgi izskausta, bet tagad populācija atjaunota ar reintrodukcijas palīdzību. Suga introducēta ne vien vairākās Vidusjūras salās, bet arī Jaunzēlandē.

Dzīves vide

Meža seski apdzīvo gandrīz jebkuru zemieņu biotopu – dzīvo upju un citu ūdenskrātuvju krastos, mitrājos, mežmalās, skrajos krūmājos, areāla dienvidu daļā – arī stepēs. Ziemā – fermu un ciematu tuvumā, kur barības meklējumos var ienākt ēkās. Toties no dzīves kalnos izvairās.

Vasarā seski dzīvo ģimenēs, ziemā – pa vienam. Aktīvs visu gadu – ziemā seska iestaigātas taciņas var redzēt pie avotainām, neaizsalstošām vietām upēs, kur pārziemo vardes. Teritorija aizņem aptuveni kvadrātkilometru. Aktīvi galvenokārt naktī. Migas ierīko alās strautu krastos zem koku saknēm.

Barība

Meža seski ir plēsēji, barojas ar grauzējiem (strupastēm, pelēm, kāmjiem) un citiem mugurkaulniekiem (t.sk. sīkiem putniem, rāpuļiem, zivīm u.tml.). Mitrājos dzīvojošie seski barojas ar vardēm. Ja citas barības maz, pārtiks no kukaiņiem un augļiem, lai gan nespēj šāda veida barību sagremot tik labi kā, teiksim, savvaļas suņi un lāči. Ēdīs arī maitu.

Par seska plēsonību liecina tas, ka šis dzīvnieks spēj pievarēt medījumu, kas daudz lielāks par pašu – piemēram, trusi. Seski var iebrukt vistu kūtīs un nokost vairāk putnu nekā spēj apēst, un daļu medījumu aizvilkt apēšanai vēlāk.

Seska redze nav sevišķi asa, medījuma izsekošanā un atrašanā paļaujas uz ožu.

Slēptuvēs uzkrāj barības rezerves, visbiežāk vardes, kuras paralizē ar kodienu pakausī.

Dzīves cikls

Vairošanās sezona iestājas ziemas beigās. Blakus teritoriju tēviņi cīnās par mātītēm. Gadā parasti ir viens metiens, lai gan, ja māte mazuļus zaudē, pastāv iespēja, ka šajā sezonā dzemdēs vēlreiz. Grūsnība ilgst 42 dienas. Metienā 2–12, visbiežāk
4–6 mazuļi. Mazuļu masa dzimstot ir 9–10 g. Ar mātes pienu barojas mēnesi. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Mazuļiem acis atveras 34.–36. dienā, bet no 2 mēnešu vecuma sāk patstāvīgi meklēt barību. Jaunie seski pilnīgi patstāvīgu dzīvi sāk 3 mēnešu vecumā, kad sasnieguši pieauguša seska lielumu, bet dzimumgatavību sasniedz 6 mēnešu vecumā.

Dzīves ilgums savvaļā parasti līdz 5–6 gadiem, nebrīvē dzīvo līdz 12 gadu vecumam.

Dažādi fakti

Meža seskiem tēviņi ir ievērojami lielāki par mātītēm – tēviņu svars divreiz pārsniedz mātīšu svaru, ķermeņa garums tēviņiem ir vismaz par trešdaļu lielāks.

Kā visiem caunu dzimtas pārstāvjiem, seskiem ir anālie dziedzeri, kas izdala kodīgas smakas sekrētu. Šī reakcija notiek, kad sesks jūtas apdraudēts.

Tāpat kā citiem caunu dzimtas dzīvniekiem, seskiem ir "slēdzējžoklis" – žokļa locītava ir gandrīz slēgta eņģe, kā rezultātā žokļi ir gandrīz neatlaužami. Šī īpatnība caunu dzimtas dzīvniekiem dod nepārspējami krampīgo tvērienu cīņās, medībās un spēlēs.

Galvenie dabiskie ienaidnieki – suņi, kaķi, lapsa, jenotsuns un lielie pūčveidīgie putni. Barības konkurenti – visas zīdītāju un putnu sugas, kuru pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji.

Tāpat kā daudzi citi plēsēji, seski var pārnēsāt trakumsērgu. Var pārnēsāt arī suņiem bīstamas vīrusu infekcijas. Seski parasti ir stipri invadēti ar ektoparazītiem.

Meža seski (galvenokārt melnā forma) spēj krustoties ar apdraudētajām Eiropas ūdelēm, radot auglīgus hibrīdus.

Mājas sesks

Uzskata, ka mājas seska jeb fretkas sencis ir meža sesks vai, iespējams, Eiropas meža seska hibrīdi ar stepes sesku (Mustela eversmanni). Nav precīzi zināms ne kad, ne kur seski domesticēti, bet domā, ka pirmie seskus pieradinājuši senie ēģiptieši. DNS analīzes rāda, ka seski domesticēti pirms apmēram 2500 gadu, savukārt arheoloģiskie dati liek domāt, ka seski nebrīvē turēti jau 4. gs. pirms mūsu ēras. Dažviet pasaulē seskus arvien izmanto trušu medībās kā senajos laikos, bet visvairāk seskus mājās tur kā mājas mīluļus.

Dažos Anglijas rajonos dabā sastopami meža sesku un pamestu vai izbēgušu mājas sesku krustojumi. Atšķirībā no tīras sugas savvaļas seskiem, šiem hibrīdiem parasti ir gaišāks kažoks un mazāk izteikta sejas maska, bet ir arī krustojumi, kas no savvaļas seskiem ārēji neatšķiras vispār. Anglijā meža sesku savvaļas populācija tagad atjaunota ar reintrodukcijas palīdzību. DNS pētījumi rāda, ka atjaunotā savvaļas sesku populācija ir stabila un hibridizācija ar mājas seskiem notiek maz. Izteikta doma, ka sesku hibrīdiem ir mazāka spēja pielāgoties dzīvei savvaļā.

 

Sagatavoja Elīna Gulbe

 

Latviski: Meža sesks
Angliski: European Polecat
Latiniski: Mustela putorius
Krieviski: Хорeк лесной


Kalendārs

29 30 01 02 03 04 05
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 01 02

Rīgas Zoodārzs Twitterī Rīgas Zoodārzs draugiem.lvRīgas Zoodārzs Facebookā

biletes_zoo.jpgdarbalaiks_zoo.jpg 

biletes_ciruli.jpgdarbalaiks_ciruli.jpg

 

Rīgas Zoodārza partneris NIKON

 

vitrual_tropmaja.gif

VisitLatvia_200x83gif.gif

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg