dzivnieks

Āpsis

apsis.jpg

Vai tā ir tiesa, ka

■ Rietumeiropā āpši dzīvo pilsētās?
■ Āpši pirms ziemošanas uzbarojas līdz 30 kg un pat vairāk?
■ Āpši vēdina savu migu izklājuma materiālu, lai tas arvien būtu svaigs?

 

Zoodārzā

Āpši aplūkojami zoodārza ārpilsētas bāzē "Cīruļi".

Izplatība savvaļā

Āpsis ir visur Eiropā bieži sastopama suga, kuras populācija ir stabila. Agrāk par sugas areālu uzskatīja visu Eirāzijas mērenās joslas daļu, bet tagad Āzijā dzīvojošie āpši nodalīti kā atsevišķas sugas.

Centrālajā Eiropā āpšu populāciju savulaik samazināja trakumsērga, bet mūsdienās trakumsērgas tiek `veiksmīgi apkarota. Iespējams, ka āpšiem konkurenci rada introducētais jenotsuns. Krievijā āpši tikuši medīti gaļas un tauku ieguvei – āpša taukus lieto tautas medicīnā. Āpša matus (sariņus) izmanto dažādu otu izgatavošanā. Un āpši izpelnās arī lauksaimnieku dusmas par ražas postīšanu.

Tomēr āpši arvien ir visai bieži izplatīti visā to areālā, iespējams, tādēļ, ka tie spēj dzīvot cilvēka pārveidotā vidē. Anglijā retums nav skats, ka grupa āpšu dzīvo piepilsētā, pie tam atrodas cilvēki, kas āpšus arī piebaro. Problēmas un diskusijas sākas, kad runa iet par vēsturisko āpšu "pilsētu" (alu sistēmu) saglabāšanu, starp kurām ir pat gadsimtiem vecas, arvien āpšu apdzīvotas. Bijuši gadījumi, kad āpšiem simpatizējošie iedzīvotāji panākuši pilsētu attīstības projektu atcelšanu, lai saglabātu āpšu "pilsētas".

Dzīves vide

Lapkoku meži ar izcirtumiem, ganības ar meža puduriem. Arī jaukti un skujkoku meži, krūmāji, Rietumeiropā arī piepilsētas, pilsētu parki. Barības meklējumos iecienītas vietas ir ganības un tāds mežs, kur var atrast daudz slieku, savukārt nepatīk mālaina, grūti rokama augsne. Izvairās no lieliem, vienveidīgiem mežu masīviem.

Sala un bieza sniega periodos āpši alās var pavadīt vairākas dienas vai nedēļas no vietas. Šādi "ziemas guļas" periodi Eiropas ziemeļos sasniedz vairākus mēnešus. Taču par tipisku ziemas miegu to nevar saukt, jo dzīvnieku var viegli "uzmodināt", tā ķermeņa temperatūra nav nokritusies (un vielmaiņa nav samazinājusies, kā būtu raksturīgi īstam ziemas miegam), tomēr āpsis šai laikā pārtiek no vasarā un rudenī uzkrātās tauku rezerves. Uz ziemu uzkrāj daudz tauku – dzīvnieka svars pirms ziemas var pārsniegt 30 kg, reģistrēts pat 42 kg smags āpsis (Krievijā).

Āpši ir aktīvi naktī, bet dienas pavada savās komunālajās alu sistēmās – plašā tuneļu tīklā, kas izrakts labi drenētā zemē un var aizņemt pat 0,25 ha. Senākās sistēmas ir pat vairākus hektārus plašas katakombas vairākos "stāvos" (Rietumeiropā tās reizēm izbūvētas zem ēkām vai ceļiem). Šādu alu sistēmu var lietot arī desmitgadēm vai pat gadsimtiem ilgi, un tajās cita citu nomaina vairākas āpšu paaudzes. Viena atrakta āpšu alu sistēma Anglijā sastāvējusi no tuneļiem 879 m kopgarumā, 178 ieejām un 50 migu kamerām, un aprēķināts, ka šādas mītnes izbūve prasījusi 70 tonnu augsnes pārvietošanu.

Migas alā parasti izveidotas 5–10 m attālumā no ieejas 1–3 m dziļumā no zemes virsas. Migu kameras ir 1,5 m diametrā. "Dzīvojamajās telpās" tiek uzturēta ārkārtīga tīrība, līdz pat tādam līmenim, ka migas izklājumu (sausu zāli, papardes, sūnu vai lapas) agros rītos mēdz izstumt ārā pa alas izeju uz kādu stundiņu pavēdināties (iespējams, lai tiktu vaļā no ektoparazītiem), tad materiālu ievelk migā atpakaļ. Āpši vienu migas kameru var izmantot dažus mēnešus, tad pārvietoties uz citu.

Klana teritorijā ierīkotas arī "atejas bedres", sauļošanās laukumiņi un rotaļlaukumi (āpšiem patīk visdažādākās spēles). Teritoriju agresīvi aizsargā pret nelūgtiem viesiem.

No alu sistēmas apkārtnē 2–3 km attālumā stiepjas labi iemīts taku tīkls.

Āpšiem ir divu veidu alas – galvenās alu sistēmas ar aptuveni 10 ieejām un nelielas alas ar vienu pašu ieeju.

Barība

Āpsis ir visēdājs, kas ēd visu, kas vien gadās priekšā – augļus, ogas, riekstus, sīpolus, gumus, zīles, sēklas, sēnes. Tāpat ēd visdažādākos bezmugurkaulniekus – īpaši sliekas (kas ir galvenā āpšu pārtikas daļa), vaboles, lapseņu un kameņu ligzdas ar cirmeņiem, gliemjus, putnu olas un mazuļus, maitas. Medī arī dažādus mugurkaulniekus – ežus, kurmjus, trušus, var ēst arī rāpuļus, abiniekus, zivis, putnus.

Āpši mēdz kaitēt ražai, izēdot un izbradājot kukurūzu, auzas un dārzeņu dobes. Dienvideiropā āpši iebrūk vīna dārzos, kur ēd nobriedušās vīnogas. Pilsētās daži āpši iemanās meklēt barību ne vien piemājas dārziņos, bet arī atkritumu konteineros.

Āpsis orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību. Asā oža lieliski noder barības atrašanā zemsegā un augsnē. Nakts medībās parasti tālāk par 1 km no alām neaiziet.

Dzīves cikls

Āpši ir teritoriāli, savās alu sistēmās tie dzīvo 2–12 dzīvnieku grupās; šīs grupas nereti sauc par klaniem. Katrā klanā ir dominējošie tēviņš un mātīte, kas nereti (bet ne vienmēr) ir vienīgie klana dzīvnieki, kas vairojas. Arī rangā zemākās mātītes var kļūt grūsnas, bet nedaudzajos gadījumos, kad mazuļi tiek iznēsāti līdz dzemdībām, dominējošā mātīte tos atrod un nogalina. Šīs šķietami nežēlīgās rīcības jēga, iespējams, ir tas, ka pārējie dzīvnieki, kas dzīvo vienkop ar dominējošo pāri, ir pāra pēcnācēji, kas palikuši klanā. Nav novērojumu, kas liecinātu, ka klana "palīgi" gādātu barību zīdījošajai mātei un tās mazuļiem. Taču ir skaidri zināms, ka šie "palīgi" piedalās alu rakšanā un migu materiāla "vēdināšanā".

Dzimumgatavību sasniedz gada vecumā. Āpšiem raksturīgs latentais grūsnības periods – pēc pārošanās jebkurā gada laikā, apaugļotās olšūnas tiek "uzglabātas" pat līdz 10 mēnešiem līdz piemērotākajam implantācijas brīdim (ko visdrīzāk nosaka dienas garums un gaisa temperatūra). Kopš apaugļotā olšūna implantēta dzemdē, grūsnība ilgst 6–8 nedēļas. Dzemdības notiek februārī–martā, metienā ir 1–5 mazuļi, visbiežāk 2–4. Mazuļu svars dzimstot ir ap 80 g. Pēc mēneša tiem atveras acis. Ar mātes pienu barojas 2,5 mēnešus. Ārpus alas sāk iznākt 2 mēnešu vecumā. Ģimene turas kopā līdz rudenim, kad 7–8 mēnešus vecie jaunie āpši māti parasti atstāj, bet nereti tas notiek vēlāk, un daudzi āpši (jo sevišķi mātītes) savus vecākus neatstāj vispār nekad.

Dzīves ilgums dabā sasniedz 15 gadus, bet vidēji ir 3 gadi. Ja āpši izdzīvo pirmajā gadā, tad vēlāk visizplatītākais bojā ejas cēlonis ir pakļūt zem mašīnas. Nebrīvē āpši var sasniegt 19 gadu vecumu.

Dažādi fakti

Kā lapsas, tā jenotsuņi parasti izmanto āpšu pamestās alas. Lielākajās alu sistēmās blakus vairākām āpšu ģimenēm vienlaicīgi līdzās var dzīvot arī vai nu lapsas vai jenotsuņi.

Viduslaikos Eiropā praktizēja nežēlīgas "āpšu cīņas", kuras nereti pavadīja derības. Āpsim uzrīdīja suņus, bet, kad tas vairs nebija spējīgs cīnīties pretī, nogalināja. Āpšu izrakšana no alas notika, ielaižot alu sistēmā suņus, lai āpsi atrod. Tieši šai nodarbībai tika sākotnēji izveidota takšu šķirne (burtiski "Dachs-Hunde" – āpšu suns).

 

Sagatavoja Elīna Gulbe

 

Latviski: Āpsis
Angliski: Eurasian Badger
Latiniski: Meles meles
Krieviski: Барсук обыкновенный


Kalendārs

27 28 29 30 31 01 02
03 04 05 06 07 08 09
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Rīgas Zoodārzs Twitterī Rīgas Zoodārzs draugiem.lvRīgas Zoodārzs Facebookā

biletes_zoo.jpgdarbalaiks_zoo.jpg 

biletes_ciruli.jpgdarbalaiks_ciruli.jpg

 

Rīgas Zoodārza partneris NIKON

 

vitrual_tropmaja.gif

VisitLatvia_200x83gif.gif

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg