Tvērējastes žurkķengurs
Zoodārzā
Tropu mājas Nakts dzīvnieku ekspozīcijā šie dzīvnieki mīt kopā ar mazajiem planētājkuskusiem. Vislabāk žurkķengurus vērot pēcpusdienā, kad tie aktīvi aplēkā savu teritoriju un dodas mieloties pie barības bļodiņām. Tad krēslainā gaismā lieliski izceļas dzīvnieku lēkājošais siluets. Ligzdu vietas ir vairākas un dzīvnieki tās regulāri maina. Reizēm mītnes stūrī pie skatloga redzama dzīvnieku pašu izveidotā ligzda no sausiem zāles stiebriem, kurus sanes, turot lokanās tvērējastes gredzenā. Atšķirībā no savvaļas, zoodārzā žurkķenguru pāris dzīvo kopā pastāvīgi.
2009. gadā žurķenguru pāris sagādāja prieku, ekspozīcijā izaudzējot divus mazuļus. 2010. gada sākumā mātes somu atstāja vēl viens.
Izplatība savvaļā
Tvērējastes žurkķenguri ir vieni no visretāk sastopamajiem ķenguriem. Suga agrāk bija plaši izplatīta, bet tagad savvaļā sastopama tikai Austrālijas dienvidrietumos. Par žurkķenguru galvenajiem ienaidniekiem kļuva kaķi un lapsas, kurus Austrālijā ieveda ieceļotāji no Eiropas. Izplatību samazināja arī koku un krūmāju izciršana un lauksaimniecības platību ierīkošana, kā arī ugunsgrēki.
2008. gadā noskaidrojās, ka pēdējo 10 gadu laikā tvērējastes žurkķenguru savvaļas populācija samazinājusies par 80%, pie tam nav skaidrs šī straujā krituma iemesls.
Sugas saglabāšana
■ Tvērējastes žurkķengurs iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga (CR – Critically Endangered).
■ Tvērējastes žurkķengurs iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 1. pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un, kuru tieši vai netieši apdraud tirdzniecība.
■ Tvērējastes žurkķenguriem izveidota apdraudēto sugu vairošanas Eiropas programma (EEP), kurā piedalās arī Rīgas zoodārzs.
Dzīves vide
Apdzīvo tropisko savannu, skrajus mežus ar eikaliptu krūmu pamežu vai ar bieziem zāles puduriem. Šie ķenguri ir vientuļnieki, katrs aizņem noteiktu individuālu teritoriju, kurā ietilpst ligzdas vieta un barošanās platība. Aktīvi krēslā un naktī, dienā slēpjas pašu izraktās alās vai zem krūmiem izveidotās ligzdās, kuru izklājuma zāli vai mizu nereti nes, satvertu ar garo, lokano asti. No tā cēlies sugas nosaukums – tvērējastes žurkķengurs. Ligzdas tuvāko apkārtni sargā un citus ķengurus tuvumā nepielaiž.
Barība
Savvaļā galvenais barības avots ir sēņu pazemes augļķermeņi. Barību izrakt palīdz spēcīgie priekšķepu nagi. Papildus ēd arī dažādu augu barību – dzinumus, saknes, sīpolus, gumus, bumbuļus, sēklas un pākstis. Reizēm arī kukaiņus un noteiktu krūmu sveķus. Šie ķenguri nedzer ūdeni un neēd augu zaļās daļas.
Zoodārzā barība sastāv no dārzeņiem, augļiem, granulām un kukaiņu kāpuriem.
Dzīves cikls
Žurkķenguri ir vientuļnieki (izņemot vairošanās sezonu). Grūsnības laiks ir 21 diena. Dzimst 1 mazulis, kurš somā pavada aptuveni 3 mēnešus. Dzimumgatavību sasniedz 6 mēnešu vecumā. Dzīves ilgums 5–6 gadi, nebrīvē var būt vairāk kā 10 gadi.
Sagatavoja Laura Līdaka
| Latviski: | Tvērējastes žurkķengurs |
| Angliski: | Brush Tailed Bettong |
| Latiniski: | Bettongia penicillata ogilbyi |
| Krieviski: | Кенгуру короткомордый |
