Vikunja

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Starptautiskā ciltsgrāmata

Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Artiodactyla – pārnadžu kārta
■ Camelidae – kamieļu dzimta
Vicugna vicugna – vikunja

Izplatība savvaļā

Vikunjas sastopamas Dienvidamerikas kalnu rajonos. Visvairāk to ir Peru (aptuveni puse populācijas), kā arī Argentīnā, Bolīvijā un Čīlē. Suga introducēta arī Ekvadorā. Pašlaik vikunju savvaļas populāciju uzskata par stabilu, bet savulaik bija pamats nopietnām bažām par sugas izdzīvošanu. Uz vikunju likteni atsaucas tas, ka to vilna ir starp smalkākajām un vērtīgākajām pasaulē.

Inku impērijas laikos 16. gs. savvaļā bija ap 1,5 miljonu vikunju, un inki vērtīgo vilnu ieguva, vikunjas noķerot, nocērpot un atkal atlaižot. Līdz ar inku impērijas sabrukumu beidzās arī tik saudzīga prakse, un Amerikas iekarotāji vikunju vilnu (un gaļu) ieguva, tās bariem nogalinot. Pieprasījums pēc vikunju vilnas tikai palielinājās.

1965. gadā pārmedīšanas dēļ savvaļā bija palicis vairs tikai ap 6000 vikunju. Sugu apdraudēja gan medības, gan konkurence ar mājlopiem (dzīves vides noplicināšana). Vikunjas no izmiršanas izglāba enerģiski sugas saglabāšanas pasākumi – nacionālo parku veidošana, malu medību ierobežošana un vilnas tirdzniecības kontrole.

Tagadējais vikunju izplatības areāls ir ap 250 000 km². Pašlaik savvaļā ir ap 350 000 vikunju, un skaits palielinās. Vilnas iegūšana atļauta vienīgi ar senajām inku metodēm – dzīvniekus nocērpot un atlaižot dabā.

2008. gadā, balstoties uz populācijas vērtējumu, sugu varēja izņemt no Pasaules Sarkanās grāmatas sarakstiem. Taču, ja vikunju saglabāšanas pasākumi netiks turpināti, skaits var atkal samazināties.

Potenciāls drauds vikunju saglabāšanā ir alpaku un vikunju hibrīdu veidošana ("pakovikunjas"), ko komerciālos nolūkos veic gan Andos, gan audzētavās citur pasaulē.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Atšķirībā no kamieļiem, vikunjām ūdens jādzer ik dienas?
■ Vikunju priekšzobi aug visu mūžu?
■ Gan jaunie tēviņi, gan mātītes nepaliek dzīvot ģimenes grupā?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit