Tvērējastes žurkķengurs

Pasaules Sarkanā grāmata: bīstami apdraudēta suga (Critically Endangered)

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Marsupialia – somaiņu infraklase
■ Diprotodontia – diprotodontu kārta
■ Potoroidae – žurkķenguru dzimta
Bettongia penicillata – tvērējastes žurkķengurs
Bettongia penicillata ogilbyi – tvērējastes žurkķengurs (vienīgā neizmirusī pasuga)

Izplatība savvaļā

Tvērējastes žurkķenguri ir viena no visretākajām ķenguru sugām. Līdz 20. gs. sākumam tie bija plaši izplatīti Austrālijā un tuvējās salās, bet tagad savvaļā sastopami tikai dažās nelielās teritorijās Austrālijas dienvidrietumos.

Austrālijā ieceļojot eiropiešiem, žurkķenguri cieta no to ievestajiem kaķiem un lapsām. Kaitēja arī piemērotas dzīves vides samazināšanās – mežu un krūmāju izciršana lauksaimniecības platībām un meža ugunsgrēki.

Pēc pierakstītajiem aculiecinieku stāstiem, žurkķenguri sākotnēji bijuši sastopami visur, bet skaits sācis manāmi samazināties, sākoties Austrālijas kolonizācijai. Klaiņojošu kaķu ieviešanos žurkķenguri vēl pārdzīvojuši, bet sākuši izzust, kad savairojušās no Eiropas ievestās lapsas. Kad daudz vēlāk, ap 1996. gadu Austrālijā sāka lapsu izskaušanas programmu un žurkķenguru populācijas atjaunošanu, dzīvniekus pārvedot uz drošām teritorijām, skaits sāka atjaunoties. Tomēr ap 2000. gadu atsākās strauja žurkķenguru izzušana. 1999.–2010. gadā skaits samazinājās par 90% – no 250 uz tikai 33 tūkstošiem. 2016. gadā vērtēja, ka savvaļā palikuši 12–18 tūkstoši žurkķenguru.

Uzskata, ka pašreizējā žurkķenguru skaita kritumā vainojami klaiņojošie kaķi un, iespējams, ievazātas infekcijas un parazīti, kā arī meža ugunsgrēki. Lai sugu glābtu, steidzīgi nepieciešama klaiņojošo kaķu izskaušana teritorijās, kur žurkķenguri vēl sastopami.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Žurkķenguri kravas pārnēsā ne vien astē, bet arī vaigos?
■ Žurkķenguru pamatbarība ir sēnes?
■ Žurkķenguri nekad nedzer?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit