Manuls

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Carnivora – plēsēju kārta
■ Felidae – kaķu dzimta
Felis manul – manuls

Vairākums autoru sugu nošķir atsevišķā ģintī Otocolobus (kā Otocolobus manul).

Izplatība savvaļā

Manuls sastopams Centrālāzijas stepēs no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot bijušās PSRS Aizkaukāza un Vidusāzijas republikas. Populācija ir fragmentēta un turpina samazināties.

Tāpat kā citi eksotiskie savvaļas kaķi, manuls ticis medīts tā kažokādas dēļ. Pirms sugu pasludināja par aizsargājamu un 20. gs. 80. gados medīšanu un ādiņu starptautisko tirdzniecību aizliedza, ik gadu no Ķīnas, Mongolijas, Afganistānas un bijušās PSRS tika eksportēti desmitiem tūkstošu manulu ādu. Mongolija ir vienīgā valsts manula areālā, kur arvien atļautas manula kontrolētas medības. Licenču sistēma ir neefektīva, un manulu ādas nelegāli eksportē uz Ķīnu. Vērtē, ka Mongolijā arvien ir ap 1000 manulu mednieku, kas iegūst vidēji divus manulus gadā. Manulus nošauj arī, sajaucot ar bieži medītajiem murkšķiem, tāpat tie mēdz iekrist vilkiem un lapsām izliktajās lamatās un murkšķiem un zaķiem izliktajās cilpās. Manulu taukus un orgānus izmanto tautas medicīnā Mongolijā un Krievijā.

Kādreizējais medību spiediens ir ievērojami samazinājies, taču jauni draudi ir barības avota – svilpējzaķu (piku) un murkšķu populāciju samazināšanās – Krievijā šos dzīvniekus pastiprināti indē kā slimību (buboņu mēra) pārnēsātājus, bet Ķīnā indē kā barības konkurentus ganību mājlopiem. Manulu apdraud gan indes, gan barības avota samazināšanās.

Manuliem piemēroto dzīves vidi degradē mājlopi un lauksaimniecības platību paplašināšana. 20. gs. 90. gados Krievijā lopkopība panīka, kas acīmredzami ļāva manula Krievijas populācijai atgūties. Tagad rajonos, kur uzlabojas ekonomika, mājlopi atkal masveidā atgriežas stepju ganībās, kas atkal pasliktina apstākļus manulam. Krievijā un Vidusāzijā manula dzīves vidi apdraud arī derīgo izrakteņu ieguve.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Manuli labprāt apmetas murkšķu migās?
■ Manuls ir kaķis ar visgarāko vilnu?
■ Persijas kaķu šķirne nav cēlusies no manuliem?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit