Krēpjvilks

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Starptautiskā ciltsgrāmata

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Carnivora – plēsēju kārta
■ Canidae – suņu dzimta
Chrysocyon brachyurus – krēpjvilks

Izplatība savvaļā

Dienvidamerikā savvaļā mīt ap 17 000 krēpjvilku, lielākā daļa no tiem – Brazīlijā. Sastopami arī Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā un Peru.

Krēpjvilkus visvairāk apdraud piemērotas dzīves vides platību samazināšanās, cilvēkam tās pārvēršot lauksaimniecības zemēs. Apdzīvotu vietu tuvumā krēpjvilkiem problēmas rada mājas suņi, kam krēpjvilki var krist par upuri, un kaitē arī suņu pārnēsātās slimības (to skaitā – suņu adenovīruss, parvovīruss, suņu mēris, toksoplazmoze, leišmanioze u.c.). Indiāņu tautas medicīnā sava loma bijusi krēpjvilku ķermeņa daļām (t.sk. krēpjvilka acis tikušas izmantotas veiksmes amuletos), bet komerciālas krēpjvilku medības nenotiek.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Krēpjvilki pārtiek galvenokārt no augļiem?
■ Krēpjvilki savā teritorijā pārvietojas pa noteiktu taku tīklu?
■ Krēpjvilkiem kaitē mājas suņu pārnēsātās infekcijas, jo tiem pret tām nav imunitātes?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit