Jenotsuns

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Carnivora – plēsēju kārta
■ Canidae – suņu dzimta
Nyctereutes procyonoides – jenotsuns

Izplatība savvaļā

Jenotsuņa sākotnējais areāls bija mežu zonā Tālajos Austrumos – Ķīnā, Vjetnamas ziemeļos, Korejā un visās lielākajās Japānas salās, kā arī Usūrijas un Amūras upju baseinos Krievijā. 1927.–1957. gadā vairāk nekā 9000 jenotsuņu tika introducēti rajonos uz rietumiem no to dabiskā areāla – toreizējās PSRS 82 apgabalos un republikās galvenokārt Eiropas daļā. To darīja, lai radītu jaunas medījamo kažokzvēru populācijas.

1948. gadā 35 jenotsuņus izlaida Latvijas mežos (bet līdz tam jau no 1943. gada atsevišķi īpatņi ieklejoja no kaimiņu republikām). Populācija strauji auga – 1960. gadā vien Latvijā nomedīja 4210 jenotsuņus.

Jenotsuņa introdukcijai palīdzēja sugas lieliskās pielāgošanās spējas, straujā vairošanās, cilvēka klātbūtnes pieciešana un visēdāja daba. Introducētais jenotsuns ne vien veiksmīgi nostiprinājās jaunajās dzīves vietās, bet arī izplatījās tālāk uz rietumiem, 1935. gadā sasniedzot Somiju, 1945. gadā – Zviedriju, 1951. gadā – Rumāniju, 1955. gadā – Poliju, 1959. gadā – toreizējo Čehoslovākiju, 1962. gadā – Vāciju un Ungāriju, 1979. gadā – Franciju. 20. gs. nogalē pirmais jenotsuns tika noķerts arī Lielbritānijā. Pēdējos gados izplatība palēninājusies, bet prognozē, ka jenotsuns kolonizēs arī visu Skandināviju, Balkānus un Franciju.

Rietumeiropā jenotsuns tomēr nav kārots medījums un kažokādiņas ir bezvērtīgas, jo Rietumeiropas jenotsuņiem neizaug tik gara vilna kā sugas dabiskajā areālā.

Japānā jenotsuņa gaļu izmanto pārtikā, kaulus – tautas medicīnā potenci uzlabojošu preparātu pagatavošanā. Kažokādas, kas komercijā pazīstamas ar nosaukumu "Usūrijas jenots" izmanto silto vējjaku, kā arī plēšu un bungu dekorāciju pagatavošanā. Japānā ik gadus nomedī ap 70 000 jenotsuņu.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Jenots un jenotsuns nav viens un tas pats?
■ Jenotsuņi kāpj kokos?
■ Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas pārstāvji, kas dodas ziemas guļā?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit