Āfrikas lauva

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: jutīga suga (Vulnerable)

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Carnivora – plēsēju kārta
■ Felidae – kaķu dzimta
Panthera leo – lauva

Izplatība savvaļā

Vēl pirms 150 gadiem lauvas bija sastopami Āfrikas ziemeļos un plašās teritorijās Eirāzijā no Grieķijas līdz Indijai. Tagad tie šeit izzuduši tāpat kā pirms 2000 gadiem izmira Rietumeiropā.

Pašlaik lauvas sastopami Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, izņemot smilšu tuksnešus un lietus mežus. Pēc dažādiem vērtējumiem, lauvu skaits Āfrikā varētu būt 16 500–47 000. Savukārt Āzijā lauvas ir apdraudēti un saglabājušies tikai 1400 km² platībā Gīra nacionālajā parkā Indijas ziemeļrietumos (tas dibināts 1965. gadā tieši pēdējo Āzijas lauvu saglabāšanai). 20. gs. sākumā Āzijā bija palicis tikai ap 20 lauvu, bet 2008. gadā uzskaitīja ap 350 Āzijas lauvu.

Visi lauvas pieder pie vienas sugas – Panthera leo. Nav šaubu, ka retie Āzijas lauvas ir atsevišķa pasuga – Panthera leo persica, bet par Āfrikā sastopamo lauvu pasugu skaitu domas dalās. Vieni pētnieki uzskata, ka Āfrikas lauvas pieskaitāmi vienai pasugai, bet izplatītāki ir viedokļi, ka Āfrikā ir 5–7 lauvu pasugas.

Arī Āfrikas lauvas iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā, jo divās pēdējās desmitgadēs populācija samazinājusies par 30–50%, iespējams, neatgriezeniski.

Āfrikā lauvas apdraud galvenokārt piemērotas dzīves vides samazināšanās, medījuma sugu populāciju samazināšanās un lauvu nekontrolēta medīšana. Sešās Āfrikas valstīs arvien notiek lauvu medības trofejām, ko uzskata par nozīmīgu līdzekli finansiālo līdzekļu iegūšanai lauvu aizsardzībai. Daudzos nacionālajos parkos arvien darbojas malu mednieki. Un nereti lauvas tiek pamatoti vai nepamatoti nogalināti, lai tie neapdraudētu cilvēkus un mājlopus.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Lauvenes mēdz zīdīt cita citas mazuļus?
■ Individuālus lauvas citu no cita iespējams atšķirt pēc ūsu izvietojuma?
■ Balti lauvas sastopami ne vien zoodārzos, bet arī savvaļā?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit